ES nav vienīgā, kas atzinusi mikrobu rezistences (AMR) radīto apdraudējumu un risina šo problēmu visaugstākajā politiskajā līmenī. Daudzas ārpussavienības valstis, kā arī starptautiskās organizācijas ir apņēmušās rast šīs problēmas risinājumu. Starptautiskā sadarbība ir centrāls elements ES rīcības plānā cīņai ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem. Nesenie G7 paziņojumi (2015. oktobris, 2015. gada jūnijs, 2016. gada aprīlis, 2017. gada novembris, 2021. gada jūnijs), kā arī G20 paziņojumi (2017. gada maijs, 2018. gada oktobris, 2019. gada oktobris, 2020. gada novembris, 2021. gada septembris) rāda, ka problēmas mērogs prasa ievērojami uzlabot starptautisko informētību un saskaņotus pūliņus globālā līmeņa pārvaldībā.
Pasaules līmenī Komisija cieši sadarbojas ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) un piedalās PVO globālā rīcības plāna pret mikrobu rezistenci īstenošanā.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai (FAO) ir būtiska loma, palīdzot valdībām, ražotājiem, tirgotājiem un citām ieinteresētajām personām pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un novērst mikrobu rezistences attīstību. FAO arī pārskatīja savu rīcības plānu cīņai ar rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem 2021– 2025.
Arī Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) ir atzinusi, ka AMR ir globāls apdraudējums cilvēku un dzīvnieku veselībai, un atbalsta atbildīgu un piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietojumu, lai saglabātu to terapeitisko iedarbību uz cilvēkiem un dzīvniekiem. OIE veic dažādas darbības ar mērķi novērst mikrobu rezistenci visā pasaulē, piemēram, veicina atbildīgu un piesardzīgu antibakteriālo līdzekļu lietošanu veterinārijā, kā arī gādā par labākām zināšanām un uzraudzību attiecībā uz antimikrobiālo līdzekļu daudzumiem, ko izmanto lopkopībā.
PVO, FAO un OIE ir kopīgi atbildīgas cīņā pret AMR un ir izveidojušas trīspusējo aliansi attiecībā uz AMR un šīs alianses sekretariātu. FAO, OIE un PVO trīspusējā alianse AMR jautājumos cieši sadarbojas ar ANO Vides programmu (UNEP), lai integrētu ar apkārtējo vidi saistīto dimensiju.
Pamatojoties uz ieteikumiem, ar kuriem nāca klajā ANO Starpiestāžu koordinācijas grupa jautājumā par antimikrobiālo rezistenci, ir izveidotas vai tiek veidotas trīs AMR globālās pārvaldības struktūras: pasaules līderu grupa, kas izveidota, lai stiprinātu globālo politisko impulsu un līderību AMR jomā, neatkarīga ekspertu grupa jautājumos par datiem un partnerības platforma.
Komisija un citas Eiropas iestādes, tostarp Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), arī cieši sadarbojas ar ASV, Kanādas, Norvēģijas un Apvienotās Karalistes valdībām un attiecīgajām specializētajām aģentūrām transatlantiskajā darba grupā, kas nodarbojas ar mikrobu rezistences jautājumiem (TATFAR).
Komisija atbalsta arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) darbības, kuru mērķis ir novērtēt AMR ekonomisko ietekmi pieejas “Viena veselība” ietvaros. Šīs darbības ietver dažādas stratēģiskas iespējas, kas izmantojamas, lai cīnītos pret AMR, kā arī lai novērtētu attiecīgās izmaksas un to, kā politika ietekmē darba tirgu un ekonomiku kopumā.
Starptautiskā līmenī valstis tāpat sadarbojas Starpvaldību darba grupā, kas nodarbojas ar mikrobu rezistences jautājumiem un atskaitās Pārtikas kodeksa komisijai.
