Skip to main content
Public Health

ES rīcība cīņai pret mikrobu rezistenci

Mikrobu rezistence (AMR) – mikroorganismu spēja pretoties antibakteriāliem līdzekļiem, jo īpaši antibiotikām, – tieši ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību un ir smags ekonomiskais slogs, jo ārstēšanas izmaksas ir augstākas un slimības dēļ samazinās produktivitāte. Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā AMR izraisa 33 000 nāves gadījumu gadā. Tiek arī lēsts, ka AMR radītās veselības aprūpes izmaksas un produktivitātes zudumi Eiropas Savienībai izmaksā 1,5 miljardus eiro gadā.

Komisārei Stellai Kirjakidu adresētajā pilnvarojuma vēstulē ir norādīts uz nepieciešamību cīnīties pret ļoti infekciozu slimību izplatīšanos vai atgriešanos, galveno uzmanību pievēršot tam, lai pilnībā īstenotu Eiropas “Viena veselība” rīcības plānu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai, un sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem, lai panāktu pasaules mēroga vienošanos par antimikrobiālo līdzekļu izmantošanu un piekļuvi tiem.

amr_video_tease-02.jpg

ES rīcības plāns attiecībā uz mikrobu rezistenci, kura pamatā ir pieeja “Viena veselība”

Eiropas Komisija 2017. gada jūnijā pieņēma Eiropas “Viena veselība” rīcības plānu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai, kā to pieprasīja ES valstis Padomes 2016. gada 17. jūnija secinājumos. Tā pamatā ir 2011. gada rīcības plāns (sk. tālāk), plāna novērtējums, atsauksmes, kas saņemtas par Eiropas Komisijas ceļvedi AMR jomā, un atklāta sabiedriskā apspriešana.

Šī plāna galvenie mērķi balstās uz trim galvenajiem pīlāriem:

  1. padarīt ES par paraugprakses reģionu;
  2. pastiprināt pētniecību, attīstību un inovāciju;
  3. veidot globālo dienaskārtību.

Komisija ir pieņēmusi arī plāna pirmos elementus, tādus kā ES vadlīnijas par antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu cilvēku ārstēšanā (pieejamas visās ES valodās). Vadlīniju mērķis ir mazināt antimikrobiālo līdzekļu lietošanu nevietā un veicināt antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu cilvēkiem. Tās adresētas visiem, kas ir atbildīgi par antimikrobiālo līdzekļu lietošanu vai kam ir nozīme šajā jomā. Tās papildina ES vadlīnijas par antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu dzīvnieku ārstēšanā.

Eiropas Komisija divreiz gadā sniedz progresa ziņojumu par 2017. gada “ES AMR rīcības plānu”.

Kopš 2017. gada ES AMR rīcības plāna ieviešanas ir ieviesti svarīgi atjauninājumi, lai uzlabotu ES risinājumus saistībā ar AMR problēmu, piemēram:

Komisija 2020. gada 25. novembrī pieņēma Eiropas Farmaceitisko stratēģiju, kas risinās vairākus ar AMR saistītus jautājumus, tādus kā ieguldījumu trūkums antimikrobiālajos līdzekļos un antibiotiku neatbilstīga lietošana. Turklāt stratēģija aptvers arī darbības veselības aprūpes speciālistu un Eiropas iedzīvotāju informētības uzlabošanai par mikrobu rezistenci.

2020. gada novembrī tika publicēts jaunais Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1729 par uzraudzību un ziņošanu attiecībā uz zoonotisko un komensālo baktēriju rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem. Šis lēmums ir balstīts uz jaunākajiem zinātniskajiem atzinumiem un risina zināmās īstenošanas problēmas, vienlaikus sniedzot zinātnisku atbildi un nodrošinot nepārtrauktību AMR turpmāko tendenču novērtēšanā.

Eiropas Komisija 2021. gada septembrī izveidoja Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA), kuras uzdevums ir novērst un pamanīt ārkārtas situācijas veselības jomā, kā arī ātri reaģēt uz tām. Vācot izlūkdatus un veidojot vajadzīgās reaģēšanas spējas, HERA prognozē apdraudējumus un potenciālas veselības krīzes. Ārkārtas situācijas gadījumā HERA nodrošina, ka tiek izstrādātas, ražotas un izplatītas zāles, vakcīnas un citi medicīniskie pretlīdzekļi, piemēram, cimdi un maskas, kas pirmajā reaģēšanas uz koronavīrusu posmā bieži vien bija nepietiekamā apjomā.

Programma “ES veselība” jeb “EU4Health” (2021-2027) ir ES atbilde uz Covid-19 pandēmiju, kas ir būtiski ietekmējusi medicīnas un veselības aprūpes personālu, pacientus un veselības aprūpes sistēmas Eiropā. Ar investīciju budžetu 5,1 miljards eiro šī programma ir naudas izteiksmē lielākā veselības programma, kāda jebkad bijusi; “EU4Health” nodrošina finansējumu ES valstīm, veselības organizācijām un NVO nolūkā risināt prioritārās problēmas veselības jomā, lai samazinātu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rezistentu infekciju skaitu un uzlabotu vakcinācijas rādītājus.

Eiropas Komisija 2020. gada maijā pieņēma stratēģiju “No lauka līdz galdam”. Tas ir rīks, kas palīdzēs ES virzībā uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām. Tās mērķis ir līdz 2030. gadam uz pusi samazināt kopējo lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētu antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjomu. Šā mērķa sasniegšanu veicinās, īstenojot jauno Regulu (ES) 2019/6 par veterinārajām zālēm un Regulu (ES) 2019/4 par ārstniecisko barību. Šīs regulas paredz plašu pasākumu klāstu, lai cīnītos pret mikrobu rezistenci un veicinātu piesardzīgāku un atbildīgāku antimikrobiālo līdzekļu lietošanu dzīvniekiem.

Dzīvnieku labturības uzlabošana nostiprina dzīvnieku veselību, samazina vajadzību pēc zālēm un palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību. Komisija pārskatīs dzīvnieku labturības tiesību aktus, lai tos saskaņotu ar jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, paplašinātu to darbības jomu, atvieglotu to izpildi un galu galā nodrošinātu augstāku dzīvnieku labturības līmeni.

Komisija 2019. gada martā pieņēma stratēģisko pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē. Mērķis bija risināt jautājumu par ietekmi uz vidi, ko rada visi zāļu (gan cilvēkiem paredzēto, gan veterināro) aprites cikla posmi, sākot ar izstrādi un ražošanu un beidzot ar to izmantošanu un likvidēšanu. Vairākas darbības, kas saistītas ar šo stratēģisko pieeju, ir paredzētas, lai palīdzētu sasniegt mērķus, kas izvirzīti Eiropas rīcības plānā pret mikrobu rezistenci.

Komisija arī sadarbojas ar starptautiskiem partneriem, piemēram, Pasaules Veselības organizāciju (it īpaši — ar PVO Eiropas reģionālo biroju), lai dalībvalstīm palīdzētu īstenot globālus norādījumus par mikrobu rezistenci (saistībā ar antimikrobiālo līdzekļu pārvaldību, inficēšanās profilaksi un kontroli un sabiedrības informētības līmeņa uzlabošanu).

ES tīkls “Viena veselība” mikrobu rezistences jomā

ES tīkls “Viena veselība” mikrobu rezistences jomā, ko vada Eiropas Komisija, ietver valdību ekspertus cilvēku veselības un dzīvnieku veselības un vides jomā, kā arī ES zinātniskās aģentūras (ECDC, EMA un EFSA) un Komisijas ekspertus. Šis tīkls divreiz gadā organizē sanāksmes, kas dalībniekiem nodrošina platformu, kurā iepazīstināt ar valstu rīcības plāniem un stratēģijām un informēt citam citu par progresu, apmainīties ar paraugpraksi un pārrunāt politikas iespējas un to, kā uzlabot sadarbību un saskaņošanu.

Uz tīkla “Viena veselība” mikrobu rezistences jomā sanāksmēm attiecas īpašs paziņojums par privātumu, kurā sniegta informācija par persondatu apstrādi un aizsardzību.

Skatīt arī