Dalībvalstu padome, kā noteikts Komisijas Īstenošanas lēmumā, tika izveidota 2014. gada 5. februārī.
Padomes galvenie uzdevumi:
- tīklu izveides priekšlikumu un veselības aprūpes sniedzēju dalības pieteikumu apstiprināšana;
- to veselības aprūpes sniedzēju apstiprināšana, kuri vēlas pievienoties esošiem tīkliem;
- tīklu darbības izbeigšana (izvērtējums);
- lēmumi par dalībnieka statusa zaudēšanu.
Padomes darbība
- Padomes reglaments
- Dalībnieki (no ES dalībvalstīm un EEZ valstīm, ne vairāk kā divi pārstāvji no katras valsts)
- To kopīgi vada Eiropas Komisijas pārstāvis un dalībnieku pārstāvis, ko Padome ievēl uz diviem gadiem
- Pašreizējie Padomes priekšsēdētāji ir Zviedrijas pārstāvis Dr. Lennarts Kristiansons un Komisijas pārstāvis Dr. Andžejs Riss, Veselības ģenerāldirektorāta B direktorāta direktors
Sanāksmes un svarīgākie dokumenti
- ERT Dalībvalstu padomes paziņojums par Covid-19 klīniskās vadības atbalsta sistēmu.
- Paziņojums par Eiropas references tīklu (ERT) integrāciju integrāciju dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās (dokuments pieejams visās ES oficiālajās valodās, kā arī norvēģu valodā).
- Padomes pieņemtie secinājumi un lēmumi atspoguļoti sanāksmju protokolos
- Stratēģiskā domāšana attiecībā uz Eiropas references tīklu izveidi
- Stratēģiskā pozīcija attiecībā uz saistītajiem Eiropas references tīklu partneriem
- Saistītie partneri – paziņojums par definīciju un kritēriju minimumu
- Saistītie partneri – paziņojums par iecelšanas termiņiem
- Saistītie partneri – Darbības pārtraukšanas noteikumi
- Paziņojums par Eiropas references tīkliem un rūpniecību (2019) - 2016. g. versija
ES valstu stratēģijas
Vairākas dalībvalstis izstrādājušas skaidru politiku un kritērijus retu vai kompleksu slimību pārvaldībai, savukārt citās dalībvalstīs šobrīd tiek strādāts pie tā, lai tiktu pieņemta retu vai kompleksu slimību gadījumos piemērojamā pieeja un lai šo pieeju varētu sasaistīt ar jauno Eiropas references tīklu (ERT) sistēmu.
Zemāk sniegtā informācija ieskicē valstu kritērijus vai sistēmas, ko izmanto, lai apstiprinātu zināšanu centrus vai citus eventuāli ļoti specializētus pakalpojumus. Šīm valstu stratēģijām būtu jāpalīdz ERT popularizēšanā valstu līmenī un jāuzlabo labas prakses apmaiņa starp ES valstīm.
![]() Austrija | ![]() |
![]() Beļģija | ![]() Latvija |
![]() | ![]() Lietuva |
![]() Horvātija | ![]() Luksemburga |
![]() Kipra | ![]() Malta |
![]() Čehija | ![]() Nīderlande |
![]() | ![]() Polija |
![]() Igaunija | ![]() |
![]() | ![]() Rumānija |
![]() | ![]() |
![]() Vācija | ![]() |
![]() Grieķija | ![]() |
![]() | ![]() |
![]() Īrija |
EEZ valstis
![]() | ![]() Lihtenšteina |
Citas valstis
![]() |