ES saskaras ar mainīgu veselības apdraudējumu vidi, kurā jaunas infekcijas slimības un ekstrēmi laikapstākļi var pārslogot valstu veselības aprūpes sistēmas, radot ievērojamus sociālos un ekonomiskos zaudējumus.
Sagatavotība ir būtiska
- risku paredzēšanai ES un dalībvalstu līmenī;
- jaunu apdraudējumu identificēšanai agrīnā stadijā;
- gatavībai efektīvi reaģēt pirms krīzes saasināšanās.
Cenšoties izveidot spēcīgu Eiropas veselības savienību, Eiropas Komisija 2020. gada novembrī pārskatīja ES veselības drošības sistēmu.
Ar Regulu (ES) 2022/2371 par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem tika ieviests spēcīgāks juridiskais pamats, lai uzlabotu ES prevencijas, gatavības, uzraudzības, riska novērtēšanas, agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas spējas.
Nesen pieņemtās ES sagatavotības savienības stratēģijas mērķis ir uzlabot ES civilo un militāro sagatavotību un gatavību turpmākām krīzēm, tostarp sabiedrības veselības jomā.
Savienības prevencijas, sagatavotības un reaģēšanas plāns veselības krīzēm
Eiropas Komisija izveidoja Savienības prevencijas, sagatavotības un reaģēšanas plānu veselības krīzēm, kura mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un labklājību visā ES/EEZ. Savienības plāns
- veicina efektīvu un koordinētu ES līmeņa reakciju uz pārrobežu veselības apdraudējumiem;
- nodrošina visaptverošu rīkkopu krīzes pārvaldītājiem ES dalībvalstīs un EEZ valstīs, Komisijā, ES aģentūrās un struktūrās;
- nosaka kopīgu pārvaldības, spēju un resursu nodrošināšanas kārtību Eiropas Savienībā:
- uzsver starpnozaru sadarbību un pārrobežu sadarbību reģionālā līmenī;
- ir viena no galvenajām darbībām, ar ko īsteno ES sagatavotības savienības stratēģiju veselības nozarē, pamatojoties uz Regulas (ES) 2022/2371 5. pantu.
Tas aptver šādus četrus veselības krīžu pārvarēšanas cikla posmus (1. attēls).
Savienības plāns veselības krīzēm ir adaptīvs dokuments, ko regulāri pārskata, lai ņemtu vērā izmaiņas juridiskajā pamatā, operatīvajā vidē, kā arī balstoties uz pieredzi, kas gūta gan praktiskajās nodarbībās, gan reālās krīzes situācijās.
Koordinācija attiecībā uz prevencijas, sagatavotības un reaģēšanas plānošanu
Prevencijas, sagatavotības un reaģēšanas plānošana ir būtiska efektīvai uzraudzībai, agrīnai brīdināšanai un reaģēšanai uz pārrobežu veselības apdraudējumiem. Ar Regulu (ES) 2022/2371 tika izveidota visaptveroša, pastāvīgi atjaunināta plānošanas sistēma dalībvalstīm un ES (2. attēls).
Dalībvalstis reizi trijos gados ziņo Komisijai par prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānošanu, izmantojot ziņošanas veidni, kas noteikta Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2023/1808 un kas ietver:
- spēju īstenošanu saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem (SVAN),
- sadarbspējas nolīgumus starp veselības nozari un citām svarīgām nozarēm,
- pārvaldību, spējas un resursus,
- valstu reaģēšanas plānus, kas aptver reaģēšanu uz epidēmijām, antimikrobiālo rezistenci, veselības aprūpē iegūtas infekcijas un citus nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus,
- pasākumus, kas veikti, lai novērstu konstatētos trūkumus,
- pārrobežu starpreģionālos un starpnozaru elementus.
Kā prasīts Regulas (ES) 2022/2371 par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem 7. panta 2. punktā, Komisija ir sagatavojusi ieteikumu pārskatu attiecībā uz sagatavotību nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reaģēšanu uz tiem, pamatojoties uz ziņojumiem par prevencijas, sagatavotības un reaģēšanas plānošanu, ko ES dalībvalstis un EEZ valstis sagatavoja 2023. gadā.
Vienlaikus Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) veic sabiedrības veselības ārkārtas situāciju sagatavotības novērtējumus (PHEPA), lai reizi trijos gados novērtētu dalībvalstis saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2024/1232. ECDC sniedz ieteikumus valstīm, lai stiprinātu to spējas.
Veselības drošības komiteja (HSC) koordinē prevencijas, sagatavotības un reaģēšanas plānošanu saistībā ar pārrobežu veselības apdraudējumiem. Dalībvalstis un Komisija strādā Veselības drošības komitejā, lai nodrošinātu, ka valstu plāni un ES plāns ir savstarpēji saderīgi.
Mācību kultūra
ES uzlabo sagatavotību, rīkojot regulāras mācības, lai pārbaudītu gan ES, gan valstu plānus.
Programma “ES –veselībai” atbalsta apmācību un kopīgas mācības, lai valstis varētu apmainīties ar pieredzi, vadlīnijām un paraugpraksi.
Šīs iniciatīvas veicina sadarbību starp valstu iestādēm, institūcijām un Komisiju, nodrošinot efektīvu informācijas apmaiņu un reaģēšanu strauji mainīgu krīžu gadījumā.
