Eurostat, Eiropas Savienības statistikas birojs, ir galvenais salīdzināmu datu avots ES līmenī. Dati par veselību ir balstīti uz pamatregulu atiecībā uz veselības statistiku un atvasinātiem tiesību aktiem. Citi avoti var papildināt ES veselības datus par ļoti specifiskiem tematiem.
Eurostat — galvenais ES veselības datu avots
Eurostat sniedz divu veidu datus veselības jomā: administratīvus datus, tādus kā statistika par nāves cēloni, un datus no iedzīvotāju aptaujām, kā Eiropas veselības aptauja (EHIS) vai Eiropas minimālais modulis veselībai (MEHM), ko izmanto Kopienas statistiskajiem datiem par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC). Aptvertie temati ietver šādus:
- Veselības statuss
- Veselību ietekmējoši faktori
- Izdevumi par veselības aprūpi
- Resursi un darbības veselības aprūpes jomā
- Nāves cēloņi
- Veselība un drošība darbā
Eurostat datus par veselību bieži papildina citi ES statistikas dati — sociālie dati, dati par iedzīvotājiem vai dzīves kvalitāti. ES statistikas dati, kas iegūti no administratīviem datiem, parasti ir pieejami pēc dzimuma un vecuma grupas.
Aptauju dati tiek grupēti pēc sociālekonomiskā statusa, kā izglītības un ienākumu līmenis, situācija attiecībā uz darbu, urbanizācijas pakāpe u.c. Atsevišķi dati tiek šķiroti pēc reģiona vai pilsētas.
Komisijas dienesti, citi ES veselības datu avoti
- Kopīgā pētniecības centra atbalstīta ES informatīvā sistēma vēža jomā (European Cancer Information System — ECIS)
- Eirobarometra aptaujas, kas apzina ES sabiedrības viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar veselību.
ES aģentūras, citi ar veselību saistīti ES datu avoti
- Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)
- Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA)
- Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (EUROFOUND).
Attiecīgās datubāzes
- Eurobase
- ECHI datubāze
- ESAO statistikas dati par veselību
- PVO portāls par Eiropas veselības informāciju
- Traumu datubāze
Starptautiskā klasifikācija
Klasifikācijas sistēmas ir rīki, kas ļauj harmonizēt datu reģistrēšanu un tā iegūt salīdzināmus datus. Pamatojoties uz klasifikācijas sistēmām, ir iespējams izveidot saīsinātus sarakstus. Eiropas Komisija šo starptautisko klasifikāciju izmanto, lai ievāktu harmonizētus un ļoti kvalitatīvus datus.
Galvenās klasifikācijas sistēmas
- Starptautiskā slimību un ar veselību saistītu problēmu statistiskā klasifikācija (ICD)
- Eiropas Kopienu Statistikas birojs — Nomenklatūru rādītājs un pārvaldība (RAMON)
- Veselības kontu sistēma (SHA)
Citas klasifikācijas sistēmas
- Starptautiskā funkcionalitātes, invaliditātes un veselības klasifikācija (ICF) ir sistēma, kuras pamatā ir funkcionalitātes un invaliditātes bio-psihosociāls modelis.
- Starptautiskā standartizēto profesiju klasifikācija (ISCO) tiek izmantota attiecībā uz medicīniskām profesijām.
- Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (ISCED)
- Radniecīgas diagnozes grupas (DRG) ir sistēma, kas ļauj novērtēt veselības aprūpes izmaksas, klasificējot pacientus
- Reto slimību klasifikācija — Orphacodes — ir pieejama portālā “Orphanet”.
- Infekcijas slimību gadījumu definīcijas
