Izstrādājot priekšlikumus veselības aprūpes jomā, politikas veidotājiem ir vajadzīgi dati par visdažādākajiem veselību ietekmējošiem faktoriem, tādiem kā sociālā, ekonomiskā un administratīvā vide.
ES sagatavo rādītājus par daudziem no iepriekš aplūkotajiem jautājumiem.
Ilgtspējīgas attīstības indikatori
2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei [COM(2016)739]. Šis paziņojums iepazīstina ar politikas virzieniem, kas sekmē Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu, jo īpaši 3. IAM, kas paredz garantēt veselīgu dzīvi un labklājību visiem visu vecumu cilvēkiem.
2017. gadā Eiropas Komisija izstrādāja ES rādītājus attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Pirmā IAM uzraudzības ziņojuma nolūkiem attiecībā uz 3. mērķi, kas veltīts veselībai un labklājībai, tika atlasīti 6 šādi rādītāji:
- Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums
- Veselības pašvērtējums
- Smēķēšanas izplatība
- Mirstība hronisku slimību dēļ
- Pašnāvību līmenis
- Respondentu nosauktās medicīniskās aprūpes vajadzības, kuras nav tikušas apmierinātas.
Turklāt daži citi IAM rādītāji tāpat tika attiecināti uz 3. mērķi kā uz vairākiem mērķiem attiecināmi rādītāji, piemēram šādi:
- Aptaukošanās līmenis
- Cilvēki, kas gājuši bojā nelaimes gadījumā darbā
- Cilvēki, kas gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumā
- Problēmas ar troksni
- Smalku pulverveida daļiņu koncentrācija.
Daži no šiem rādītājiem ir Eiropas veselības pamatrādītāju (ECHI) sarakstā.
Progresa novērtējums
Eiropas Komisija novērtē progresu ceļā uz saskaņotajiem mērķiem gada ziņojumos attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu pārraudzību. Pirmais pārraudzības ziņojums 2017. gadā attiecībā uz progresu saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem ES kontekstā ir pieejams kopā ar vairākiem papildu instrumentiem, kas ļauj novērtēt situāciju ES.
- ES pieeja ilgtspējīgas attīstības jomā
- Eurostat pārskats par ilgtspējīgas attīstības mērķiem
- Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā — Pārskats par progresu virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu ES kontekstā
- IKP un ne tikai
- Eiropas pusgada ekoloģizēšana
- Veselība pasaulē
- IAM sasniegšanas distances mērīšana — ESAO valstu situācijas novērtējums (2017. gada jūnijs)
Eiropas sociālo tiesību pīlārs
Eiropas sociālo tiesību pīlāram, kas ir viena no Eiropas Komisijas galvenajām prioritātēm, būtu jāpanāk sociālāka un taisnīgāka Eiropa. Virzienā “Publisko iestāžu atbalsts/sociālā aizsardzība un iekļautība” iekļauti veselības aprūpes rādītāji:
- Respondentu nosauktās medicīniskās aprūpes vajadzības, kas netika apmierinātas;
- Neatmaksātie personīgie izdevumi par veselības aprūpi
- Paredzamie dzīves gadi, saglabājot labu veselību, 65 gadu vecumā.
Skatiet arī ES sociālos rādītājus un kopīgo veselības novērtējuma sistēmu (JAF).
ES rādītāji jauniešu veselības jomā
ES jaunatnes stratēģijā ir noteikts sadarbības satvars 2010.-2018. gadam. Tās mērķis ir nostiprināt iespēju vienlīdzību jauniešiem un mudināt viņus aktīvi līdzdarboties sabiedrībā. Tā garantē, ka jautājumi, kas saistīti ar jaunatni, tiek ņemti vērā, izstrādājot, īstenojot un novērtējot politiku un darbības, kas var būtiski ietekmēt jauniešus, tādas kā izglītība, nodarbinātība vai veselība un labklājība.
- Eiropas mehānisms jaunatnes novērošanai
- ES ziņojums par jaunatni
- Eiropas Komisijas 2013. gada 20. februāra ieteikums “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana”
Veselības aprūpes kvalitātes rādītāji un pacientu paziņotie pasākumi
Ar projektu attiecībā uz veselības aprūpes kvalitātes rādītājiem (HCQI), ko vada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ar Eiropas Komisijas atbalstu, ir iecerēts izmērīt un salīdzināt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti dažādās valstīs. Galvenās jomas ir šādas:
- Primārā veselības aprūpe
- Intensīvā aprūpe
- Psihiskās veselības aprūpe
- Onkoloģisko slimību aprūpe
- Pacientu drošība
- Reaģētspēja un pacientu pieredze
Principā veselības aprūpes sekmes parasti novērtē, pamatojoties uz procentuālo daļu, kas izsaka izdzīvošanu vai izdziedēšanos pēc ārstēšanas kursa iziešanas. Līdz ar to garām tiek palaistas nozīmīgas atšķirības, kas parādās tikai tad, ja ņem vērā rezultātus un pieredzi, ko paziņo paši pacienti.
Pateicoties Komisijas atbalstītajam ESAO pētījumam par pašu pacientu paziņotajiem rādītājiem (Patient-Reported Indicators Survey - PaRIS), tiks veikti pasākumi, kas ļaus pārvarēt kritiskas informācijas iztrūkumu un veidos uz pacientu orientētu skatījumu attiecībā uz veselības sistēmas rezultātiem.
Pašlaik rit darbs ar mērķi paātrināt tādu rādītāju pieņemšanu un paziņošanu, kurus pacienti paziņojuši attiecībā uz dažādām slimībām (krūts vēzis, gūžas un ceļa locītavas protezēšana, un psihiskā veselība), un tiek izstrādāta jauna starptautiska pacientu aptauja (tā attiecas uz smagu, hronisku slimību ārstēšanu primārās aprūpes ietvaros).
