Apvienoto Nāciju Organizācija – sadarbība veselības jomā
Cieši sadarbojoties ar ANO Sekretariātu un dažādām ANO aģentūrām, fondiem un programmām, ES ir izveidojusi ciešas attiecības ar ANO. Sadarbība notiek gan globālās veselības jomā, gan jautājumos, kas tieši saistīti ar veselību, tostarp attīstības, cilvēktiesību, klimata pārmaiņu, krīžu pārvarēšanas un humānās palīdzības jomā. ES atbalsta Pasaules Veselības organizāciju (PVO), kas ir vadošā globālās veselības politikas iestāde ANO sistēmā.
Eiropas Komisija aktīvi piedalās diskusijās par globālo veselību G20 grupā (G20), kas ir starptautisks forums valdībām un centrālo banku vadītājiem no 20 vadošajām rūpnieciski attīstītajām un jaunietekmes ekonomikām, un G7 grupā (G7), kas pārstāv 7 lielākās attīstītās valstis. Apspriestie jautājumi ir šādi:
- veselības drošība,
- pieaugoša rezistence pret antibiotikām,
- veselības sistēmu stiprināšana.
Ilgtspējīgas attīstības mērķi
2015. gadā tika panākta vienošanās par 17 ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), un tie nosaka vispārēju pamatu rīcībai līdz 2030. gadam.
Daudzi no šiem mērķiem ir saistīti ar veselību, taču viens attiecas tieši uz veselību. 3. mērķis paredz “nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visu vecumu iedzīvotājiem”. Tas skar, piemēram, šādus jautājumus:
- infekcijas slimības, piemēram, HIV/AIDS, tuberkuloze, hepatīts;
- neinfekciozo slimību izplatība un garīgā veselība;
- atkarību izraisošu vielu lietošana;
- tabakas kontrole;
- piekļuve vakcīnām un zālēm;
- veselības finansējums un problēmas, kas saistītas ar veselības aprūpes jomas darbiniekiem.
Eiropas Komisijai un ES valstīm ir kopīga atbildība IAM sasniegšanā. Komisijas 2016. gadā pieņemtajā paziņojumā “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”, kam pievienots dienestu darba dokuments, Komisija ir formulējusi savu atbildi uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Šajā atbildē ietverti tādi elementi kā ilgtspējīgas attīstības mērķu iekļaušana ES politikā un iniciatīvās, regulāra ziņošana par paveikto, sadarbība ar galvenajām ieinteresētajām personām un ilgtermiņa redzējuma izstrāde.
ES ilgtspējīgai attīstībai veltītajā tīmekļvietnē sniegta detalizēta informācija par to, kā ES palīdz īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Globālā veselība un ES pārvaldība
ES globālā veselības politika, kas ir definēta 2010. gadā, apzina galvenās problēmas un nosaka četrus vadošos principus, kas stiprinās ES redzējumu, viedokli un rīcību. Visaptveroša globālās veselības politika nozīmē sadarbību ar visām citām kompetentajām organizācijām un interešu grupām šādās jomās:
- tirdzniecība;
- finanses;
- attīstības palīdzība;
- migrācija;
- drošība un klimata pārmaiņu un vides pasākumi;
- pētniecība un inovācija.
ES atbalsta vienlīdzīgu, vispārēju un kvalitatīvu veselības aprūpi un veicina efektīvu un taisnīgu finansējumu pētniecībai, kas nāk par labu visu iedzīvotāju veselībai. Tā darbojas, lai nodrošinātu, ka jaunas preces ir drošas, efektīvas, pieejamas un to cena ir pieņemama. 2022. gada maijā Eiropas Komisija darīja zināmu, ka sāks darbu pie jaunas ES globālās veselības stratēģijas.
Globālās veselības politikas forums un Komisija
Lai atbalstītu savu globālo veselības politiku, Komisija uztur Globālās veselības politikas forumu, kurā piedalās starptautisko organizāciju, NVO un nozares pārstāvji. Tas, domājams, palīdzēs stiprināt ES ietekmi globālajā veselībā, nodrošinot, ka ceļā uz globālās veselības mērķu sasniegšanu tās iekšējā un ārējā politika būs konsekventa.
Globālās veselības politikas forums tika izveidots pēc tam, kad 2010. gadā tika pieņemts Komisijas paziņojums par globālo veselības politiku un sekojošie Padomes secinājumi. Galvenie iesaistītie Komisijas dienesti ir Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts, Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts, kā arī Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts.
Pasaules veselības drošības iniciatīva (GHSI)
Eiropas Komisija, kas ir arī Pasaules veselības drošības iniciatīvas (GHSI) dalībniece, cieši sadarbojas ar PVO un G7+ valstīm (ASV, Kanādu, Apvienoto Karalisti, Franciju, Vāciju, Itāliju, Japānu un Meksiku), lai izveidotu efektīvu un labi organizētu globālo sagatavotības un reaģēšanas stratēģiju iespējamo veselības apdraudējumu jomā.
GHSI tika izveidota 2001. gada novembrī kādreizējās ASV Veselības un sabiedrības pakalpojumu ministrijas vadībā. Lai gan tikai četras ES valstis ir oficiālas GHSI dalībvalstis, Eiropas Komisijas dalība nodrošina, ka ar tās Veselības drošības komitejas starpniecību par apspriežu rezultātiem tiek informētas visas ES valstis.
GHSI ministru forumā reizi gadā tiekas par veselības nozari atbildīgie ministri un sekretāri no G7+ valstīm, kā arī par veselību atbildīgais Eiropas Komisijas komisārs. Forumā ir iesaistīta arī Pasaules Veselības organizācija, tai ir tehniskā padomdevēja loma.
GHSI sasniegumi
- Labāka sagatavotība un reaģēšana baku gadījumā
- Efektīvāka starptautiskā saziņa un riska pārvaldība
- Laboratoriju kapacitātes testēšana un palielināšana
- Uzlabota sagatavotība un reaģēšana uz pandēmisko gripu pasaules mērogā
- Sagatavotība radioloģiskiem un kodolterorisma apdraudējumiem