Pāriet uz galveno saturu
Public Health

Sabiedrības veselības jautājumos sadarbojoties ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ES tiecas:

  • sekmēt labu veselību visiem iedzīvotājiem Eiropas Savienībā un ārpus tās,
  • popularizēt augstas kvalitātes sabiedrības veselības aizsardzības principus, standartus un tiesību aktu normas,
  • saskaņā ar tās globālo sabiedrības veselības aizsardzības politiku padziļināt izpratni par starptautiskiem veselības jautājumiem,
  • mazināt veselības jomā vērojamo nevienlīdzību starp ES valstīm un reģioniem.

Šie mērķi tiek īstenoti, izmantojot dažādus pasākumus un sadarbojoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Turklāt pašlaik darbojas starptautiskas Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra un Eiropas Zāļu aģentūras programmas.

Sadarbība ar trešām valstīm

ES sadarbojas ar ārpussavienības valstīm veselības jautājumos, lai veicinātu labu veselību visiem un atbalstītu augstas kvalitātes sabiedrības veselības aizsardzības principus, standartus un tiesību aktu normas.

Tā sadarbojas ar šādām valstīm:

  • valstis, kas nav ES dalībvalstis, visā pasaulē (tiek slēgti divpusēji nolīgumi),
  • potenciālās jaunās ES dalībvalstis,
  • kaimiņvalstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika.

Divpusēja sadarbība ar ārpussavienības valstīm visā pasaulē

ES ir noslēgusi divpusējās partnerības un sadarbības nolīgumus ar daudzām valstīm visā pasaulē. Šie nolīgumi paredz vispārīgus nosacījumus sadarbībai sabiedrības veselības jomā. Tie kalpo arī par pamatu divpusējai sadarbībai starp atsevišķām ES valstīm un trešām valstīm.

Gadījumos, kad ir nepieciešama ciešāka tehniskā sadarbība, Eiropas Komisija (Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts) var slēgt nolīgumus ar valstu ministrijām saistībā ar konkrētām nozarēm.

Potenciālās jaunās ES dalībvalstis

ES sniedz ieteikumus par ES veselības politiku valstīm, kas vēlas pievienoties ES (jeb tā sauktajām kandidātvalstīm), un citām valstīm, kas varētu vēlēties pievienoties nākotnē. Tā arī novērtē minēto valstu virzību ceļā uz ES veselības standartiem un politiku. Attiecīgās sadaļas pievienošanās sarunās ir šādas:

  • sabiedrības veselība – 28. sadaļa par patērētāju un veselības aizsardzību,
  • zāles – 1. sadaļa par preču brīvu apriti.

Komisija atbalsta un virza šīs valstis, kā arī uzrauga ES noteikumu iekļaušanu šo valstu tiesību aktos.

Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas mehānisms (TAIEX) un mērķsadarbības programmas ar ES valstu administrācijām palīdz attiecīgajām valstīm saskaņot savus veselības standartus ar ES normām un izveidot vai attīstīt iestādes un administratīvās struktūras, kas tām ir vajadzīgas.

Kaimiņvalstis

Eiropas kaimiņattiecību politika ir ES galvenā ārpolitika attiecībās ar 16 kaimiņvalstīm.

Tās pamatā ir divpusēji rīcības plāni, par kuriem panākta vienošanās starp ES un katru partnervalsti un kuros noteikta reformu programma 3–5 gadiem. Plāni – atkarībā no katras valsts prioritātēm – var attiekties uz šādiem jautājumiem:

  • veselības un sabiedrības veselības sektora reformas un veselības politikas dialogs,
  • informācija un zināšanas par veselību,
  • infekcijas slimību un citu veselības apdraudējumu apkarošana.

Atbalsts ietver, piemēram, mācību programmas – kā Epidemioloģisko intervences pasākumu mācību programma (MediPIET) – un sadarbību ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC).

Komisija cieši sadarbojas ar trim Austrumeiropas valstīm, kuras ir parakstījušas asociācijas nolīgumu ar ES (Ukraina, Moldova, Gruzija). Tā palīdz šīm valstīm tuvināt sabiedrības veselības noteikumus ES noteikumiem un īstenot vispārējas reformas sabiedrības veselības jomā.

Ir arī finanšu instrumenti politikas atbalstam (TAIEX un mērķsadarbības programmas).