Portāla “Veselība ES” e-jaunumi Nr. 214 — Priekšplānā

Vakcīnu un vakcinēšanās noraidīšana: laiks apvērst šo tendenci

Vakcinācija ir viens no visefektīvākajiem un ekonomiskākajiem pasākumiem sabiedrības veselības jomā, kas ieviests 20. gadsimtā, tomēr ES iedzīvotāji tik un tā mirst no infekcijas slimībām, tādām kā masalas vai gripa. Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektors Ksavjē Pratss Monē (Xavier Prats Monné) runā par nepieciešamību pēc ES līmeņa sadarbības un kopīgas apņemšanās risināt veselības un sociālās problēmas.

Vai cilvēki ir aizmirsuši par lielajiem ieguvumiem, ko sniedz vakcinācija?

Jā, domāju, ka ES esam kļuvuši pašapmierināti attiecībā uz vakcināciju. Esam aizmirsuši, ka pirms vakcīnu parādīšanās daudzi bērni nomira vai uz visu dzīvi kļuva par invalīdiem. Pateicoties vakcinācijai, esam izskauduši bakas, kas ir izraisījušas vismaz 300 miljonu cilvēku nāvi 20. gadsimtā vien, un novērsuši neskaitāmus nāves gadījumus no tādām slimībām kā masalas, difterija un meningīts.

Tomēr par spīti tam vairākas ES valstis un kaimiņvalstis saskaras ar tādu slimību nepieredzētām epidēmijām, kuras var novērst ar vakcīnām. Saslimstība ar masalām ir trīskāršojusies laikā starp 2016. un 2017. gadu, un divu pēdējo gadu laikā vairāk nekā 50 cilvēku ir zaudējuši dzīvību. Attiecībā uz sezonas gripu vakcinācijas pārklājums vecāka gadagājuma cilvēku grupās joprojām ir krietni zem izvirzītā mērķa — 75 %, un ECDC lēš, ka aptuveni 40 000 cilvēku Eiropā mirst no komplikācijām.

Kāpēc mums vajadzētu sadarboties ES līmenī, lai cīnītos pret šo problēmu?

Tādas infekcijas slimības kā masalas, difterija un gripa neapstājas pie valstu robežām, un nepilnības imunizācijas sistēmā vienā ES valstī apdraud iedzīvotāju veselību un drošību visā ES. ES pievienotā vērtība no ES līmeņa darbībām cīņā pret slimībām, kuras ir novēršamas ar vakcīnām, ir skaidra. Lai pārvarētu šīs kopīgās problēmas, Komisijai un mūsu aģentūrām, valsts iestādēm, mūsu partneriem veselības aprūpes, izglītības un pētniecības jomās, kā arī pilsoniskajai sabiedrībai ir jārīkojas saskaņotāk un jāpieņem kopīgi pasākumi. Pēdējo mēnešu laikā visi šie partneri pauduši būtisku atbalstu sadarbības nostiprināšanai.

Kādas ir dažas no šīm kopīgajām problēmām?

Pirmkārt, tās ir sekas attiecībā uz vakcinācijas programmām, ko rada cilvēku neuzticēšanās vakcīnām un kas tiešām vieš bažas. Nepareizi priekšstati par vakcināciju ir novērsuši sabiedrības uzmanību no ieguvumiem, ko tā sniedz, un rada neuzticību attiecībā uz zinātni un bailes no iespējamiem blakusefektiem. Šī problēma atklājās ļoti skaidri mūsu sabiedriskajā apspriešanā par attiecīgo priekšlikumu. Cilvēkiem ir pamatoti jautājumi, uz kuriem nav sniegta neviena pienācīga atbilde. Viņi vienkārši neapzinās iespējamās smagās sekas no dažām slimībām, kuras var novērst ar vakcīnām.

Atšķirības vakcinācijas politikā un kalendāros, ko piemēro ES valstīs, rada papildu problēmu, jo īpaši cilvēkiem, kuri savas dzīves laikā dzīvo vairākās ES valstīs. Citi faktori ir, piemēram, šķēršļi, kas kavē piekļuvi vakcīnām, vakcīnu trūkums un problēmas, kas saistītas ar zinātniski pētniecisko un izstrādes darbību attiecībā uz jaunām un esošām vakcīnām.

Kādi ir Komisijas ierosinājumi nākotnei?

Komisija ir pieņēmusi vērienīgu priekšlikumu, lai visā ES rosinātu spēcīgus kolektīvus pūliņus palielināt vakcinācijas līmeni un nodrošinātu, ka ikvienam ir piekļuve vakcinācijai.

• Mēs aicinām valstu iestādes līdz 2020. gadam izstrādāt valsts vakcinācijas plānus, kuros attiecībā uz masalām ir paredzēts mērķis — vismaz 95 % vakcinēšanas aptvere.
• Lai cīnītos pret skepticismu attiecībā uz vakcinēšanos, Komisijai līdz 2019. gadam ir jāizveido tīmekļa portāls, kurā atbildei uz sabiedrības pamatotajām bažām tiks sniegta skaidra, caurskatāma un pārbaudīta informācija.
• Lai novērstu vakcinācijas programmu atšķirības, mums līdz 2020. gadam kopīgi būtu jāsagatavo pamatnostādnes attiecībā uz ES galveno vakcinācijas kalendāru.
• Ar mērķi pārvarēt nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi, ir jāizveido virtuāls Eiropas reģistrs ar datiem par vajadzībām vakcīnu jomā un pieejamiem krājumiem, un jāgādā par mērķtiecīgākām izpratnes veidošanas darbībām, lai sasniegtu mazāk aizsargātās grupas.

Šie ir daži no ierosinātajiem ieteikumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, godīgu un efektīvu vakcināciju visā ES. Vakcinācija ir sabiedrības veselības aktīvs, un neviena valsts nevar atļauties uzskatīt, ka tā ir iegūta uz visiem laikiem. Mēs paļaujamies uz dalībvalstu un visu mūsu partneru apņemšanos, lai sasniegtu mūsu kopīgos mērķus.

Darbības ES līmenī

Jaunumi

Citas saites