Vienīgā ar sauļošanās līdzekļiem saistītā problēma ir atcerēties tos izmantot!
Patērētāju drošības zinātniskā komitejas (SCCS) priekšsēdētājs Kazims Šodri (Qasim Chaudhry) un Ulrike Bernauere (Ulrike Bernauer), SCCS darba grupas jautājumos par nanomateriāliem kosmētikas līdzekļos vadītāja
Jūsu ādas aizsardzība ir visefektīvākais veids, kā samazināt risku saslimt ar ādas vēzi. Tomēr tagad nu jau vairākus gadus ir pausti viedokļi par risku, kas ir saistīts ar sauļošanās līdzekļu lietošanu, un iemesls ir bažas par atsevišķu šo produktu sastāvdaļu drošumu, jo īpaši jaunajām nanodaļiņām, kuru izmērs ir bezgalīgi mazs.
Kosmētikā izmantotie nanomateriāli var kalpot dažādiem mērķiem, piem., kā ultravioletā starojuma (UV) filtri (titāna dioksīds, cinka oksīds u.c.), krāsvielas (melnais ogleklis) vai antimikrobiālie līdzekļi. Eiropas Savienībā nanomateriālu izmantošanu kosmētikas līdzekļos reglamentē Regula (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem. Šajā regulā nepārprotami noteikts, ka Patērētāju drošības zinātniskajai komitejai (SCCS) ir pienākums: 1) novērtēt un sniegt zinātniskus atzinumus par nanomateriālu izmantojuma drošumu kosmētikas līdzekļos, un 2) ņemot vērā nanomateriālu specifiskās īpašības, sadarbībā ar attiecīgajām struktūrām sniegt norādījumus par prasībām datu un testēšanas metožu jomā. SCCS novērtē kosmētikas līdzekļu sastāvdaļas, tostarp nanomateriālus, lai redzētu, vai tās ir drošas patērētājiem, savukārt citus drošības jautājumus (piemēram, attiecībā uz vidi) izskata citas regulatīvās iestādes.
2013. gadā SCCS publicēja atzinumu, kurā teikts, ka titāna dioksīda (nano) lietošana par ultravioletā starojuma filtru koncentrācijā līdz 25 % sauļošanās līdzekļos, ko uzklāj uz veselas, nebojātas vai saules iedarbībai pakļautas ādas, ir droša (SCCS/1516/13). Tomēr, ja kāda nanomateriāla virsma tiek modificēta ar citām sastāvdaļām, tā raksturlielumi var mainīties un izraisīt dažādu variantu veidošanos. Titāna dioksīda (nano) gadījumā, ko izmanto sauļošanās līdzekļos, SCCS secināja, ka šie virsmas izmaiņu izraisītie varianti tāpat var tikt uzskatīti par drošiem. SCCS nesen publicēja citu atzinumu (SCCS/1580/16), kurā tā novērtē, vai var uzskatīt, ka ir droši izmantot ar citiem materiāliem pārklātu nano-titāna dioksīdu par UV filtru kosmētikā, ko uzklāj uz ādas. Tajā secināts, ka tādu titāna dioksīda nanomateriālu izmantošanu, kas noteiktā daudzumā pārklāti ar trijiem citiem pārklājuma materiāliem, tāpat varētu uzskatīt par drošu kosmētikas līdzekļiem, ko paredzēts uzklāt uz veselīgas, nebojātas vai saules iedarbībai pakļautas ādas. Šā secinājuma pamatā galvenokārt ir pētījumi par dermālo absorbciju, kas parāda, ka šie nanomateriāli neiekļūst caur ādu organismā.
SCCS pastāvīgi pārskata šos atzinumus, ievērojot jaunākos publicētos zinātniskos atzinumus. Pašlaik tā pārskata vadlīnijas par kosmētikas līdzekļos iekļautu nanomateriālu drošības novērtēšanu (SCCS/1484/12), lai tiktu ņemti vērā jaunākie zinātnes atzinumi par nanotehnoloģiju un jaunām pieejamām testēšanas metodēm.
Kamēr SCCS izskata šos svarīgos jautājumus, patērētāji var būt droši, ka Eiropā visu kosmētikas līdzekļos izmantoto nanomateriālu drošība novērtēta pēc visstingrākajiem standartiem pasaulē. Tāpēc būtu jāraizējas nevis par saules aizsarglīdzekļu lietošanu, bet drīzāk par to nelietošanu! Turklāt saules aizsarglīdzekļu izmantošana ir viens no 12 Eiropas pretvēža rīcības kodeksā minētajiem veidiem, kā izvairīties no šīs slimības!
Sīkāka informācija
Līdz šim nav atklāts neviens ar veselību saistīts apdraudējums, kas aptumšotu LED apgaismojuma gaišo nākotni
Pilnīgi iespējams, ka šo rakstu lasāt datora, planšetdatora vai mobilā tālruņa ekrānā, kas aprīkots ar gaismas diodēm (LED), un, iespējams, ikdienā saskaraties ar visdažādākajiem lietojumiem, kuros izmantotas LED (iekštelpu un āra apgaismojums, transportlīdzekļi, ceļa zīmes vai apgaismoti rotājumi). LED spuldzes ir energoefektīvas, noturīgas, kompaktas un neizstaro nekādu siltumu. Tās plaši izmanto, un tāpēc Eiropas Komisija ir lūgusi Veselības, vides un jaunā riska zinātnisko komiteju (SCHEER) noteikt, vai tās var apdraudēt cilvēku veselību.
Ar LED aprīkotas ierīces izstaro optisku starojumu, kas neiespiežas organismā, bet var potenciāli kaitēt acīm un ādai atkarībā no daudziem mainīgajiem lielumiem, tādiem kā iedarbības ilgums, viļņa garums un gaismas intensitāte. Tomēr pētījumi liecina, ka LED ekrānu starojums televizoriem, klēpjdatoriem, tālruņiem, planšetdatoriem un rotaļlietām ir mazāks par 10 % no maksimālās drošības sliekšņvērtības, kas noteikta tīklenes aizsardzībai pret jebkādu kaitējumu. Tas nozīmē, ka tās nerada nekādu apdraudējumu acīm normālas lietošanas apstākļos.
LED spuldžu optiskā starojuma parastā iedarbība, visticamāk, ir nenozīmīga, salīdzinot ar saules starojumu. Citu veidu apgaismes ierīces tāpat izstaro optisko starojumu, kas ir elektromagnētiskā spektra daļa.
Veci ļaudis varētu redzēt gaismas pleķus (atspīdumus), halo vai dzirkstis, skatoties uz LED gaismām, savukārt bērniem LED gaisma varētu būt ļoti žilbinoša, tomēr SCHEER ir secinājusi, ka nekas neliecina par to, ka plašai sabiedrībai tiktu radīts tiešs veselības kaitējums parastos lietošanas apstākļos. Turpmāki pētījumi tomēr būtu vajadzīgi, jo īpaši par to, kāda ietekme ir zema līmeņa ilgtermiņa iedarbībai. Turklāt, tā kā LED tehnoloģija joprojām attīstās, SCHEER vēlas, lai LED spuldzes, kā arī risks, ko tās varētu radīt plašai sabiedrībai, arī turpmāk tiktu uzraudzīts.
Lasiet vairāk pirms neilga laika publicētajā SCHEER galīgajā atzinumā par LED spuldžu drošumu vai noskaidrojiet galveno, neiedziļinoties kontekstā un zinātniskajos skaidrojumos, viedokļu kopsavilkumā un faktu lapā (abi pieejami arī tiešsaistē).
Sīkāka informācija