Šī izdevuma ievadrakstus ir sagatavojis Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts. Šis ģenerāldirektorāts pārzina kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu datubāzi un kosmētikas līdzekļu paziņojumu portālu. Vajadzības gadījumā tas pilnvaro Patērētāju drošības zinātnisko komiteju sniegt riska novērtējumu par kosmētikas līdzekļu sastāvdaļām.
Patērētāju drošības zinātniskajai komitejai ir svarīgs uzdevums Komisijas pašreizējā darbā pie endokrīnajiem disruptoriem.
Cilvēka veselību pret iespējamo risku aizsargā Kosmētikas līdzekļu regula (Regula (EK) Nr. 1223/2009), kas nosaka ierobežojumus un aizliegumus kosmētikā izmantot noteiktas vielas. Noteikumu pamatā ir riska novērtējums, ko veic Patērētāju drošības zinātniskā komiteja.
Riska novērtējumā, tāpat kā jebkuru vielu, kas var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību, Patērētāju drošības zinātniskā komiteja aplūko arī tādas vielas, kurām var piemist īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus. Endokrīnie disruptori ir ķīmiskas vielas, kas var mainīt endokrīnās (hormonu) sistēmas darbību un negatīvi ietekmēt cilvēka vai dzīvnieku veselību.
Lai novērtētu šo vielu nekaitīgumu patērētājiem, attiecīgā gadījumā arī tādām augsta riska grupām kā bērni, tiek izdarīti secinājumi par to, vai endokrīnā/hormonālā aktivitāte ir saistīta ar kritisko beigupunktu.
Pārskatījusi Regulu (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem, 2018. gada 7. novembrī Komisija izdeva ziņojumu par vielām ar īpašībām, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus. Ziņojumā ir novērtēts, kādi ir bijuši kosmētikas līdzekļu regulas pasākumi pret vielām, kuras tiek uzskatītas par potenciāliem endokrīnajiem disruptoriem. Proti, ir aplūkots, kuros gadījumos šīs vielas ir aizliegtas vai ierobežotas, pamatojoties uz Patērētāju drošības zinātniskās komitejas veikto drošības novērtējumu. Vispārējais secinājums ir tāds, ka kosmētikas līdzekļu regula nodrošina atbilstošus instrumentus, lai regulētu tādu vielu izmantošanu kosmētikas līdzekļos, kas var radīt risku cilvēka veselībai.
Komisija arī apņēmās līdz 2019. gada marta beigām izveidot prioritāšu sarakstu, kurā būtu norādīti varbūtējie endokrīnie disruptori, kuri ar kosmētikas līdzekļu regulu vēl nav aizliegti un kuriem jāveic riska novērtējums. Par prioritāšu saraksta izejas punktu tika ņemts rezultāts, ko deva pētījums, kurš tika veikts saistībā ar ietekmes novērtējumu augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu jomā. Pētījumā tika identificētas sešas pašlaik vēl neaizliegtas kosmētikas līdzekļos izmantotās vielas, kurām var būt īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus (benzofenons-3, kojskābe, 4-metilbenzilidēna kampars, propilparabēns, triklozāns un rezorcīns).
2018. gada decembrī sākotnējo sarakstu Komisija iesniedza kosmētikas līdzekļu darba grupai. Darba grupas locekļi tika aicināti sarakstu komentēt un papildināt ar citiem potenciāliem endokrīnajiem disruptoriem, sniedzot argumentus, kāpēc tie būtu jāiekļauj sarakstā.
Darba grupas locekļi izveidoja galīgo sarakstu no 28 vielām, tās sagrupējot divās grupās. “A grupā” ir 14 vielas, kurām piešķirta lielāka novērtēšanas prioritāte, jo tās tiek izvērtētas saskaņā ar REACH kā potenciāli endokrīnie disruptori vai tāda īpašība tām jau ir zinātniski apstiprināta. “B grupā” ir 14 vielas, kurām vai nu zinātniska izvērtēšana vēl nav sākta, vai ir iegūti zinātniski pierādījumi, ka šīs vielas varētu ietekmēt vidi, nevis cilvēka veselību. B grupā ir arī tādas vielas, kuras Patērētāju drošības zinātniskā komiteja nesen ir izvērtējusi un atzinusi par nekaitīgām, un/vai vielas, kuras nesen atbilstoši CLP regulai klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas/maisījumi, ko kosmētikas līdzekļos jau ir aizliegts lietot vai var lietot ar ierobežojumiem.
Ir izsludināts pirmais uzaicinājums iesniegt datus par A grupas 14 vielām (sk. zemāk). Kad būs saņemti pietiekami dati, Komisija pilnvaros Patērētāju drošības zinātnisko komiteju pēc iespējas ātrāk šīs vielas izvērtēt. Ja būs vajadzīgs, Komisija tad attiecīgi rīkosies, lai aizliegtu vai ierobežotu šo dažādo vielu izmantošanu kosmētikas līdzekļos.
Atkarībā no tā, kā attīstīsies situācija, nākotnē ir plānoti arī uzaicinājumi attiecībā uz B grupā iekļautajām 14 vielām.
Plašāka informācija
Uzaicinājums līdz 2019. gada 15. oktobrim (ieskaitot) iesniegt datus par kosmētikas līdzekļos izmantotajām sastāvdaļām, kurām var piemist īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus
Lai Patērētāju drošības zinātniskajai komitejai varētu sagatavot zinātnisko atzinumu pieprasījumus, Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts ir izsludinājis uzaicinājumu iesniegt datus. Piedalīties var jebkura ieinteresētā persona, arī akadēmiskie vai citi pētniecības institūti, ES valstu iestādes, kosmētikas līdzekļu ražotāji, attiecīgo vielu ražotāji un patērētāju asociācijas.
Šis uzaicinājums attiecas uz būtisku zinātnisko informāciju, piemēram, datiem par visām fizikāli ķīmiskajām īpašībām, toksikokinētiku un toksikoloģiskajiem beigupunktiem, patēriņa preču ekspozīcijas novērtējumu un/vai šādu sastāvdaļu drošiem koncentrācijas limitiem: benzofenons-3, kojskābe, 4-metilbenzilidēna kampars, propilparabēns, triklozāns, rezorcīns, oktokrilēns, triklokarbāns, butilhidroksitoluols (BHT), benzofenons, homosalats, benzilsalicilāts, genisteīns un daidzeīns (Regula (EK) 1223/2009).
Plašāka informācija
Izsakiet viedokli līdz 2019. gada 10. jūlijam par ES politiku attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem
Lai kliedētu bažas par ES tiesiskā regulējuma saskaņotību, Komisija ir sākusi plašu pārbaudi, vai ES ķimikāliju tiesību akti pilda savu mērķi aizsargāt cilvēka veselību un vidi pret endokrīnajiem disruptoriem, līdz minimumam samazinot kopējo eksponētību tiem. Šajā pārbaudē var piedalīties ieinteresētās personas – no publiskajām iestādēm un ražotājiem līdz NVO un plašai sabiedrībai, līdz 2019. gada 10. jūlijam sniedzot atsauksmes par ceļvedi, ko plāno darīt arī Patērētāju drošības zinātniskā komiteja.
Pārbaudē novērtēs pašreizējo situāciju ES un to salīdzinās ar situāciju 1999. gadā, kad tika publicēta pirmā ES stratēģija attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem. Kopš tā laika ir paveikts daudz, lai endokrīnos disruptorus izprastu un reglamentētu, un tagad ES ir atzīta par vienu no pasaules līderiem attiecībā uz šīm ķimikālijām.
Vēl šogad Komisija plāno rīkot sabiedrisko apspriešanu, kas 12 nedēļas 23 ES valodās būs publicēta Komisijas centrālajā apspriešanu tīmekļa lapā “Izsakiet viedokli”. Apspriešanas anketu varēs aizpildīt jebkurā no 24 oficiālajām ES valodām. Oktobrī ir iecerēts arī ikgadējs forums par endokrīnajiem disruptoriem. Atzinumu paredzēts pieņemt līdz 2020. gada vidum.
Plašāka informācija