Skip to main content
Public Health

Portāla “Veselība ES” e-jaunumi Nr. 247 – Priekšplānā

Veselības, vides un jaunā riska zinātniskā komiteja piedalās Vides zināšanu kopienas ikgadējā pasākumā

Marko Vigi, Veselības, vides un jaunā riska zinātniskās komitejas (SCHEER) loceklis un priekšsēdētājs SCHEER darba grupā jautājumos par ES vides prognožu sistēmu (FORENV) – Jaunradušies jautājumi mijiedarbībā starp vidi un sabiedrību (2018.– 2019. gada cikls) IMDEA Water Institute, Alcala’de Henares (Madride), Spānija.

Papildus tās parastajiem uzdevumiem, kas saistīti ar zinātnisku riska novērtējumu sagatavošanu Eiropas Komisijai, SCHEER piedalās ES vides prognožu sistēmas (FORENV) ikgadējā pasākumā.

Šis pirmais ikgadējais FORENV cikls aptver 2018.– 2019. gadu (ar iepriekšēju izmēģinājuma pētījumu iepriekšējā gadā), un Vides zināšanu kopiena 2017. gadā to aizsāka nolūkā apzināt, raksturot un novērtēt jaunas tēmas, kur ir runa par apkārtējās vides un cilvēku veselības riskiem vai iespējām. Rezultāti ir paziņojami politikas veidotājiem un citām ieinteresētajām personām, lai varētu veikt laicīgus un atbilstīgus pasākumus.

Vides zināšanu kopiena, ko vada Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts, ir sadarbība starp dažādiem Eiropas Komisijas dienestiem, un tā izveidota ar mērķi izmantot jaunas metodes ar apkārtējās vides politikas veidošanu saistītu zināšanu radīšanā un apmaiņā ar tām.

Ar zināšanu kopienas FORENV pasākumu iecerēts katru gadu izpētīt aptuveni desmit jaunradušās tēmas. Runa ir par piecu soļu procesu no konkrēta gada rudens līdz nākamā gada rudenim: informācijas vākšana un pētījumu tvēruma noteikšana; interpretācija un atlase; raksturojums; validēšana; rezultāti un to paziņošana.

SCHEER galvenokārt ir iesaistīta procesa validēšanas fāzē, kas ietver aptuveni desmit prioritāru tēmu raksturošanu. Jo īpaši SCHEER uzdevums ir atbildēt uz trim jautājumiem:

  • Vai pastāv tāda varbūtība, ka identificētās jaunradušās tēmas varētu radīt aprakstītos vai citus riskus un/vai iespējas?
  • Vai aprakstītā paredzamā (pozitīvā vai negatīvā) ietekme uz vidi un cilvēku veselību ir ticama, ieskaitot paredzamajā laika periodā?
  • Vai ir iespējams novērtēt un klasificēt apzināto jaunradušos tēmu būtiskumu, pamatojoties uz to ietekmi uz vidi un cilvēku veselību?

SCHEER atbild uz šiem jautājumiem, sagatavojot atzinumu, kas ietver pārskatu par raksturojumiem un klasificē tēmas pēc to iespējamās ietekmes uz cilvēku veselību un vidi.

SCHEER locekļi piedalās ne tikai ar validēšanu saistītajā ikgadējā pasākuma daļā, bet arī tiek aicināti piedalīties ekspertu darbsemināros interpretēšanas un atlases fāzē, kuri ir vērsti uz jaunradušos tēmu pārskatīšanu un apspriešanu, to grupēšanu un prioritizēšanu atkarībā no to būtiskuma attiecībā uz ES politiku.

Pirmajā ikgadējā FORENV pasākumā runa bija par jaunajām vides tēmām, kas saistītas ar jaunajām tehnoloģijām pilsētvidē un mijiedarbību starp sociālo un ekoloģisko sfēru.

Otrais ikgadējais FORENV cikls ilgs līdz 2020. gada septembrim, un ir vērsts uz jaunām tēmām, kas saistītas ar inovāciju nākotnes zaļajā ekonomikā.

Sīkāka informācija

Patērētāju drošības zinātniskā komiteja sniedz vadlīnijas attiecībā uz nanomateriāliem, lai atvieglinātu nozarei spēkā esošo tiesību aktu ievērošanu

Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS) nesen publicēja vadlīnijas publiskajām iestādēm un kosmētikas nozarei, lai sniegtu tām atbalstu kosmētikas jomā spēkā esošo ES tiesību aktu (Regula EK Nr. 1223/2009) ievērošanā saistībā ar nanomateriālu drošuma novērtēšanu pirms to iekļaušanas kosmētikas līdzekļos. Nanomateriālu izmantošana kosmētikas līdzekļos var būt lietderīga, piemēram, ja tos izmanto kā UV filtrus saules aizsarglīdzekļos vai kā konservantus. Tomēr šīs pašas nanometriskās iezīmes, kas var būt noderīgas konkrētā kosmētikas līdzeklī, var arī radīt risku patērētājam. Ir jāveic padziļināts visu to nanomateriālu drošuma novērtējums, kurus paredzēts izmantot kā kosmētikas sastāvdaļas, īpašu uzmanību pievēršot nanometriskām pazīmēm (ieskaitot mazo izmēru), lai garantētu patērētāju drošību.

2012. gadā SCCS publicēja Vadlīnijas par kosmētikas līdzekļos izmantojamo nanomateriālu drošuma novērtējumu, bet kopš tā laika nanomateriālu drošuma pētniecības jomā ir notikušas pārmaiņas. Līdz ar to SCCS ir novērtējusi dažādus nanomateriālu drošuma dokumentus. Lai sniegtu pārskatu par galvenajiem jautājumiem un datu prasībām saistībā ar kosmētikas līdzekļos esošo nanomateriālu drošuma novērtējumu, bija jāatjaunina vadlīnijas.

Jaunajās vadlīnijās uzsvērts, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš nanomateriālu drošumam, ņemot vērā īpašās ar nanomērogu saistītās iezīmes, mijiedarbību un/vai ietekmi, kas var atšķirties no to pašu materiālu parastās formas. Tajās sniegta arī informācija un norādītas metodes bez izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, ar kurām varētu pārbaudīt nanomateriālus, vienlaikus ņemot vērā specifiskus ar nanotehnoloģijām saistītus aspektus.

Ir sniegts arī kontrolsaraksts, lai pieteikumu iesniedzēji un SCCS varētu ātri novērtēt, vai pieteikumi ir pilnīgi, un nepieļaut pieteikumus, kas ir nepilnīgi vai satur neatbilstošu/nebūtisku informāciju. Tam būtu jāpaaugstina drošuma novērtēšanas procesa efektivitāte un jāietaupa pieteikuma iesniedzēju un SCCS laiks un resursi.

Sīkāka informācija