Vakcinācija ir drošs un izmaksu ziņā izdevīgs veids, kā aizsargāt visu vecumu cilvēkus pret noteiktām infekcijas slimībām. Pateicoties vakcinācijai, miljoniem cilvēku katru gadu izvairās no masalām, garā klepus un stingumkrampjiem.
Daži dzīves apstākļi var palielināt inficēšanās un infekcijas nodošanas risku, piemēram, profesija, ceļojums uz ārzemēm, grūtniecība vai kādas jau esošas veselības problēmas.
Visās ES valstīs ir valsts vakcinācijas programma un vakcinācijas grafiks, kurā norādīts, kuras vakcinācijas ir ieteicamas un kurā vecumā. Atšķirības starp valstīm ietekmē tādi faktori kā slimību slogs, veselības aprūpes sistēmas struktūras un resursi, daži politiskie un kultūras aspekti, kā arī vakcinācijas programmas noturība.
Svarīgi vakcinācijas posmi vai laiki ir:
- grūtniecība;
- bērnība;
- pusaudžu gadi;
- ceļojumi;
- vecumdienas.
Neskatoties uz daudzajām labi dokumentētajām vakcīnu sniegtajām priekšrocībām, daudzi eiropieši nevakcinējas, tādējādi pakļaujot sevi riskam saslimt ar slimībām, kas var būt dzīvībai bīstamas. Lai izvairītos no potenciāli nopietnām sekām, ir svarīgi nodrošināt, lai katra kopiena būtu ne tikai sagatavota, bet arī labi informēta.
Kliedēt maldīgus priekšstatus, popularizēt uz zinātnes atziņām pamatotus argumentus un nodrošināt, ka cilvēki izprot vakcinācijas nozīmīgumu visos dzīves posmos, ir tikpat svarīgi kā nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi pieejamām vakcīnām, kuras var viņus aizsargāt.
ES līmeņa pasākumi, kuru mērķis ir palielināt vakcinēto bērnu skaitu
Kopš 2011. gada, kad tika panākta ES līmeņa vienošanās par nepieciešamību uzlabot bērnu vakcināciju (Padomes secinājumi par bērnu imunizāciju), Eiropas Komisija (kopā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) un Eiropas Zāļu aģentūru (EMA)) sniedz ES dalībvalstīm šādu palīdzību:
- sniedz padomus par pasākumiem, kas ir vispiemērotākie vakcīnnovēršamu slimību epidēmiju gadījumā;
- no programma "ES – veselībai” līdzekļiem finansē vakcinācijas projektus;
- uzlabo vakcinācijas aptveres uzraudzību;
- mudina Eiropas veselības aprūpes speciālistu apvienības vairot vecāku izpratni par bērnu vakcinācijas nozīmi;
- sniedz objektīvu un zinātniski pamatotu informāciju veselības aprūpes darbiniekiem (piemēram, Eiropas publiskā novērtējuma ziņojumus).
Demogrāfisko pārmaiņu dēļ ir atsākušies pētījumi par to, kādos veidos varētu efektīvāk un ilgtspējīgāk ieguldīt veselībā un veselīgās vecumdienās. Šajā kontekstā pieaugušo vakcinācijas programmas ir būtiskas, jo tās palīdzē sasniegt slimību izskaušanas mērķus, kā arī mazina slimību slogu vēlākos dzīves gados. Piemēram, Eiropas Komisijas 2025. gada decembrī iesniegtajā Sirds veselības plānā ir iekļauts priekšlikums Padomes ieteikumam par vakcināciju pret elpceļu infekcijām kā sirds un asinsvadu slimību profilaktisku līdzekli.
