Skip to main content
Public Health

Vakcinācija ir slimību primārās profilakses pamatinstruments un viens no ekonomiski visefektīvākajiem pieejamajiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem. Imunizācija ar vakcināciju ir mūsu labākā aizsardzība pret smagām, novēršamām un dažkārt nāvējošām lipīgām infekcijas slimībām. Pateicoties plaši aptverošām vakcinācijas programmām, ir izskaustas bakas, Eiropā vairs netiek konstatēts poliomielīts, bet daudzas citas slimības ir gandrīz pilnībā izskaustas.

ES stratēģija “Covid-19 vakcīnas”

2020. gada 17. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar ES stratēģiju “Covid-19 vakcīnas”, kuras mērķis ir paātrināt Covid-19 vakcīnu izstrādi, ražošanu un ieviešanu. Drošas un iedarbīgas vakcīnas pret Covid-19 izraisošo vīrusu SARS-CoV-2 ir mūsu labākā cerība pārvarēt pandēmiju.

2020. gada 15. oktobrī Komisija publicēja Paziņojumu “Gatavība Covid-19 vakcinācijas stratēģiju un vakcīnu ieviešanai”, kurā tā izklāstīja, kādus galvenos faktorus dalībvalstīm vajadzētu ņemt vērā savos Covid-19 vakcinācijas plānos, jo īpaši saistībā ar primāri vakcinējamu iedzīvotāju grupu noteikšanu.

Pašreizējie izaicinājumi

Mūsdienās ik gadu vairāk nekā 100 miljoni bērnu visā pasaulē tiek vakcinēti pret tādām slimībām kā difterija, stingumkrampji, garais klepus, tuberkuloze, poliomielīts, masalas un B hepatīts. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem katru gadu vakcinācija ļauj novērst aptuveni 2-3 miljonus nāves gadījumu visā pasaulē un samazināt slimību ārstēšanas izmaksas, tostarp (pret vīrusu infekcijām parakstītās) antimikrobiālās terapijas izmaksas.

Par spīti šiem izcilajiem panākumiem dažās ES valstīs un kaimiņvalstīs pašreiz ir vērojami tādu slimību bezprecendenta uzliesmojumi, kuras ir novēršamas ar vakcināciju, jo vakcinācijas seguma līmenis ir nepietiekams. Tas, ka sabiedrības uzticēšanās vakcinācijai mazinās, nevienlīdzīga piekļuve vakcinācijai dažādos reģionos un arvien pieaugoša nepatiesas informācijas izplatīšana un dezinformācija vieš bažas un ir liela problēma sabiedrības veselības speciālistiem. Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm ir vieni un tie paši mērķi: garantēt vienlīdzīgu piekļuvi vakcīnām visiem ES pilsoņiem, cīnīties pret nepatiesu informāciju un dezinformāciju un nostiprināt uzticēšanos vakcīnām.

Eiropas Savienībā noteikumi, pēc kuriem tiek apstiprināta kādas vakcīnas laišana tirgū, ir ļoti stingri. Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) novērtē un uzrauga vakcīnas pēc to izstrādes. Eiropas Komisija var izsniegt tirgū laišanas atļauju tikai pēc tam, kad ir veiktas ļoti rūpīgas pārbaudes. Pēc laišanas tirgū EMA turpina novērtēt vakcīnu drošumu un gādā par uzraudzību pēc atļaujas piešķiršanas. Šie dažādie etapi ir domāti tam, lai panāktu maksimālu drošību, un to galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju veselību un labklājību.

Vakcīnas satur antigēnus, kas piešķir imunitāti pret specifiskiem patogēniem, tādiem kā gripas vīruss. Tomēr, lai vakcīnas būtu efektīvas, tām jāsatur citas vielas, tostarp stabilizatorus, palīgvielas un konservantus.

Stabilizatori ir nepieciešami, lai saglabātu vakcīnu efektivitāti uzglabāšanas laikā. Palīgvielas ir vakcīnām pievienotas vielas imūnās reakcijas uzlabošanai. Stimulējot antivielu sintēzi, ko ierosina kāds vīruss vai baktērija, tās nostiprina vakcīnu efektivitāti un paildzina to derīgumu. Konservanti ir svarīgi, lai nepieļautu bīstamu baktēriju vai sēnīšu attīstību un līdz ar to garantētu vakcīnu drošumu. Visi elementi, ko satur Eiropas Savienībā pārdotās vakcīnas, tiek ārkārtīgi stingri pārbaudīti, un dažādos pētījumos ir pierādīts, ka to lietojums vakcīnās nerada nekādu apdraudējumu. Lai uzzinātu vairāk, varat skatīt īsu PVO piedāvātu tiešsaistes kursu par vakcīnu drošuma pamatiem.

Darbība ES līmenī

Politika vakcinācijas jomā ir valstu iestāžu kompetencē, bet Eiropas Komisija atbalsta ES valstis, koordinējot to stratēģijas un programmas.

2018. gada decembrī ES veselības aizsardzības ministri pieņēma Padomes ieteikumu par pastiprinātu sadarbību pret vakcīnregulējamām slimībām. Šajā politikas iniciatīvā aicināts, piemēram, koordinēt vakcīnu iepirkumu, atbalstīt pētniecību un izstrādi un cīnīties pret vilcināšanos vakcinēties. Par vispārīgo mērķi tajā izvirzīta vakcinācijas intensitātes palielināšana, īstenojot dzīves gājuma pieeju.

Turklāt Eiropas Komisija palīdz ES valstīm stabilizēt vai paaugstināt vakcinācijas līmeni ar šādiem pasākumiem:

Vienota rīcība vakcinācijas jomā

Eiropas Komisija pastiprina savu atbalstu pasākumiem, kas tiek veikti valstu līmenī, lai palielinātu vakcinācijas aptvērumu, tostarp ar ES Veselības programmas līdzfinansēto Vienoto rīcību vakcinācijas jomā (3,55 miljoni eiro).

Šīs 2018. gadā sāktās kopīgās rīcības vakcinācijas jomā mērķis ir cīņa ar vakcinācijas skepsi un vakcinācijas seguma palielināšana ES. To koordinē INSERM (Francija), un tajā piedalās 20 partneri (tostarp 17 ES valstis un 3 ārpussavienības valstis).

Kopīgā darbība ir vērsta arī uz sadarbības stiprināšanu starp imunizācijas konsultatīvajām grupām valstu līmenī (NITAGs), lai palielinātu caurskatāmību un uzticēšanos lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz jaunu vakcīnu ieviešanu.

Vakcinācijas koalīcija

2019. gada pavasarī tika izveidota Vakcinācijas koalīcija, kurā apvienojās Eiropas veselības aprūpes darbinieku un studentu asociācijas, lai savā darbā ar iedzīvotājiem un kolēģiem popularizētu vakcināciju. Koalīcijas dalībnieki ir apņēmušies sniegt uzticamu informāciju sabiedrībai, cīnīties ar mītiem, kas pavada vakcīnas un vakcināciju, kā arī apmainīties ar paraugpraksi vakcinācijas jomā. To pašlaik kopīgi vada trīs galvenās Eiropas veselības profesionālās asociācijas:

Koalīcija 2021. gada 9. februārī publicēja manifestu, kurā norādīti trīs galvenie iemesli, kāpēc visiem veselības aprūpes darbiniekiem būtu jāvakcinējas pret Covid-19, kolīdz viņiem tiek dota šāda iespēja.

  1. Lai sevi pasargātu no šīs slimības un iespējamām dzīvībai bīstamām komplikācijām.
  2. Covid-19 vakcīnas ir drošas un iedarbīgas.
  3. Lai palīdzētu aizsargāt veselības aprūpes sistēmas kapacitāti.

Tās arī nāca klajā ar paziņojumu, kurā tās atbalstīja ikgadējo kampaņu sabiedrības informēšanai par gripu un ieteica arī veselības aprūpes darbiniekiem vakcinēties pret gripu.

Papildu informācija