Vakcinācija ir slimību primārās profilakses pamatinstruments un viens no ekonomiski visefektīvākajiem pieejamajiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem. Imunizācija ar vakcināciju ir mūsu labākā aizsardzība pret smagām, novēršamām un dažkārt nāvējošām lipīgām infekcijas slimībām. Pateicoties plašai vakcinācijas aptverei, ir izskaustas bakas, Eiropā vairs netiek konstatēts poliomielīts, bet daudzas citas slimības ir gandrīz pilnībā izskaustas.
Pašreizējie izaicinājumi
Mūsdienās ik gadu vairāk nekā 100 miljoni bērnu visā pasaulē tiek vakcinēti pret tādām slimībām kā difterija, stingumkrampji, garais klepus, tuberkuloze, poliomielīts, masalas un B hepatīts. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem katru gadu vakcinācija ļauj novērst aptuveni 2–3 miljonus nāves gadījumu visā pasaulē un samazināt slimību ārstēšanas izmaksas, tostarp (pret vīrusu infekcijām parakstītās) antimikrobiālās terapijas izmaksas.
Par spīti šiem izcilajiem panākumiem dažās ES valstīs un kaimiņvalstīs nepietiekamas vakcinācijas aptveres dēļ bija vērojami vakcīnnovēršamu slimību bezprecedenta uzliesmojumi. Tas, ka sabiedrības uzticēšanās vakcinācijai mazinās, nevienlīdzīga piekļuve vakcinācijai dažādos reģionos un arvien pieaugoša maldināšana un dezinformācija vieš bažas un ir liela problēma sabiedrības veselības speciālistiem. Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm ir vieni un tie paši mērķi: garantēt vienlīdzīgu piekļuvi vakcīnām visiem ES pilsoņiem, cīnīties pret nepatiesu informāciju un dezinformāciju un nostiprināt uzticēšanos vakcīnām.
Eiropas Savienībā noteikumi, pēc kuriem tiek apstiprināta kādas vakcīnas laišana tirgū, ir ļoti stingri. Pēc tam, kad vakcīnas ir izstrādātas, Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) tās novērtē un uzrauga. Eiropas Komisija var izsniegt tirgū laišanas atļauju tikai pēc tam, kad ir veiktas ļoti rūpīgas pārbaudes. Pēc laišanas tirgū EMA turpina novērtēt vakcīnu drošumu un gādā par uzraudzību pēc atļaujas piešķiršanas. Šie dažādie etapi ir domāti tam, lai panāktu maksimālu drošību, un to galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju veselību un labklājību.
Visi komponenti, ko satur Eiropas Savienībā pārdotās vakcīnas, tiek ārkārtīgi stingri pārbaudīti, un dažādos pētījumos ir pierādīts, ka to lietojums vakcīnās nerada nekādu apdraudējumu.
Darbība ES līmenī
Politika vakcinācijas jomā ir valstu iestāžu kompetencē, bet Eiropas Komisija palīdz ES valstīm koordinēt nacionālās stratēģijas un programmas.
2018. gada decembrī ES veselības ministri pieņēma Padomes ieteikumu par pastiprinātu sadarbību, kas vērsta pret vakcīnnovēršamām slimībām. Šajā politikas iniciatīvā aicināts, piemēram, koordinēt vakcīnu iepirkumu, atbalstīt pētniecību un izstrādi un mazināt vilcināšanos vakcinēties. Par vispārīgo mērķi tajā izvirzīta vakcinācijas intensitātes palielināšana, īstenojot dzīves gājuma pieeju.
- Ceļvedis darbību īstenošanai
- Padomes ieteikums
- Komisijas paziņojums
- Jautājumi un atbildes
- Video (subtitri pieejami šādās valodās: EN, FR, DE, IT, RO)
- Faktu lapa (pieejama šādās valodās: FR, DE, IT, PT, RO)
- Apspriešanas process
- Faktu lapa – ES darbību īstenošana, lai vairotu uzticēšanos vakcīnām
Turklāt Eiropas Komisija palīdz ES valstīm stabilizēt vai paaugstināt vakcinācijas līmeni; šajā nolūkā tā:
- popularizē vakcinēšanos pret sezonālo gripu riska grupu vidū,
- mudina ES dalībvalstis nodrošināt, ka visi bērni tiek vakcinēti,
- atļauj izmantot trīs vakcīnas pret dzemdes kakla vēzi,
- palīdz ES valstīm izstrādāt stratēģiju vakcinācijai pret pandēmisko gripu H1N1 (“cūku gripu”),
- uzlabo sabiedrības informētību par vakcinācijas svarīgumu un atbalsta ES valstu darbības saistībā ar Eiropas Imunizācijas nedēļu (to ik gadu atzīmē aprīļa pēdējā nedēļā).
Viens no Eiropas Vēža uzveikšanas plāna mērķiem ir izskaust dzemdes kakla vēzi, vakcinējot jauniešus pret cilvēka papilomas vīrusu (HPV), kas to izraisa un ir saistīts arī ar galvas un kakla, kā arī anālā kanāla vēzi. Konkrētāk, plānā aicināts vakcinēt vismaz 90 % ES meiteņu mērķgrupas un ievērojami palielināt vakcinācijas līmeni zēnu vidū.
2023. gadā Komisija ierosinās pasākumus, lai pastiprinātu vakcināciju pret B hepatīta vīrusu un cilvēka papilomas vīrusiem. Šie pasākumi ietvers fizisko šķēršļu samazināšanu vakcinācijai, mērķtiecīgu saziņu un cīņu pret maldināšanu un dezinformāciju.
Drošas Covid-19 vakcīnas eiropiešiem
- 2020. gada 17. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar ES stratēģiju “Covid-19 vakcīnas”, kuras mērķis ir paātrināt Covid-19 vakcīnu izstrādi, ražošanu un ieviešanu. Drošas un iedarbīgas vakcīnas pret Covid-19 izraisošo vīrusu SARS-CoV-2 ir mūsu labākā cerība pārvarēt pandēmiju.
- 2020. gada 15. oktobrī Komisija publicēja Paziņojumu “Gatavība Covid-19 vakcinācijas stratēģiju un vakcīnu ieviešanai”, kurā tā izklāstīja, kādus galvenos faktorus dalībvalstīm vajadzētu ņemt vērā savos Covid-19 vakcinācijas plānos, jo īpaši saistībā ar primāri vakcinējamu iedzīvotāju grupu noteikšanu.
- Uzziniet vairāk par Komisijas darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt drošu un iedarbīgu vakcīnu ieviešanu visā pasaulē: drošas Covid-19 vakcīnas eiropiešiem
Vienota rīcība vakcinācijas jomā
Eiropas Komisija pastiprina savu atbalstu pasākumiem, kas tiek veikti valstu līmenī, lai palielinātu vakcinācijas aptveri, tostarp ar ES Veselības programmas līdzfinansēto Vienoto rīcību vakcinācijas jomā (3,55 miljoni eiro).
Šī Vienotā rīcība vakcinācijas jomā tika sākta 2018. gadā, lai mazinātu vilcināšanos vakcinēties un palielinātu vakcinācijas aptveri ES. To koordinē INSERM (Francija), un tajā piedalās 20 partneri (tostarp 17 ES valstis un 3 ārpussavienības valstis).
Vienotā darbība ir vērsta arī uz sadarbības stiprināšanu starp imunizācijas konsultatīvajām grupām valstu līmenī (NITAGs), lai palielinātu pārredzamību un uzticēšanos lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz jaunu vakcīnu ieviešanu.
Vakcinācijas koalīcija
2019. gada pavasarī tika izveidota Vakcinācijas koalīcija, kurā apvienojās Eiropas veselības aprūpes darbinieku un studentu asociācijas, lai savā darbā ar iedzīvotājiem un kolēģiem popularizētu vakcināciju. Koalīcijas dalībnieki ir apņēmušies sniegt uzticamu informāciju sabiedrībai, atmaskot mītus, kas pavada vakcīnas un vakcināciju, kā arī apmainīties ar paraugpraksi vakcinācijas jomā. To pašlaik kopīgi vada trīs galvenās Eiropas veselības aprūpes speciālistu apvienības:
- Eiropas Ārstu pastāvīgā komiteja (CPME),
- Eiropas Savienības Farmaceitiskā grupa (PGEU),
- Eiropas Medicīnas māsu asociāciju federācija (EFN).
Koalīcija 2021. gada 9. februārī publicēja manifestu, kurā skaidroti trīs galvenie iemesli, kāpēc visiem veselības aprūpes darbiniekiem būtu jāvakcinējas pret Covid-19, kolīdz viņiem tiek dota šāda iespēja.
Tās arī 2021. gadā nāca klajā ar paziņojumu, kurā tās atbalstīja ikgadējo kampaņu sabiedrības informēšanai par gripu un ieteica veselības aprūpes darbiniekiem vakcinēties pret gripu, kā arī 2022. gadā publicēja paziņojumu, kurā uzsvērts, cik svarīga ir plānota vakcinācija un bērnu vakcinācija.
Vakcinācijas koalīcija tiekas katru gadu, lai apspriestu vakcinācijas veicināšanas pasākumus.
Papildu informācija
- Eiropas Vakcinācijas informācijas portāls
- Eirobarometrs – eiropiešu attieksme pret vakcinēšanos
- Vakcinācijas glosārijs
- Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs
- Ziņojums par stāvokli attiecībā uz uzticēšanos vakcīnām ES un Apvienotajā Karalistē: 2020. gada ziņojums
- Ziņojums par stāvokli attiecībā uz uzticēšanos vakcīnām Eiropas Savienībā (atjaunināts ziņojums, kurā ir jauna statistika par Zviedriju): 2018. gada ziņojums – faktu lapa ar kopsavilkumu
- Vakcinācijas programmu organizēšana un īstenošana: pilns ziņojums – 28 valstu lapas
