ES Globālās veselības stratēģija
Lai gādātu par iedzīvotāju labbūtību un dzīvi, sabiedrības pārticību un stabilitāti, kā arī ilgtspējīgu ekonomiku, ir vajadzīga globāla pieeja veselībai. ES Globālās veselības stratēģija, kas pieņemta 2022. gada novembrī, paredz jaunā veidā pievērsties globāla mēroga veselības problēmām mainīgā pasaulē.
ES Globālās veselības stratēģija aizstāj ES 2010. gada globālās veselības politiku, un tajā ir izvirzītas trīs galvenās prioritātes globālās veselības problēmu risināšanai:
- cilvēkiem nodrošināt labāku veselību un labbūtību visa mūža garumā;
- stiprināt veselības aprūpes sistēmas un veicināt vispārēju veselības apdrošināšanu;
- novērst un apkarot veselības apdraudējumus, tostarp pandēmijas, piemērojot pieeju “Viena veselība”.
ES sniegs ieguldījumu jaunas globālas veselības kārtības veidošanā šādi:
- spēcīga globāla pārvaldība sarežģītā ģeopolitiskā vidē;
- starptautiskas partnerības veselības jomā;
- Eiropas komandas pieejas izmantošana;
- efektīvāks finansējums, veicinot inovatīvo finansēšanu, resursu apvienošanu starptautiskā mērogā un līdzinvestīcijas.
Šī stratēģija ir Eiropas veselības savienības, kas aizsargā eiropiešu labbūtību un viņu veselības aprūpes sistēmu noturību, ārējā dimensija. Tā ir arī viena no stratēģijas “Global Gateway”, kuras pamatā ir vienlīdzīgu dalībnieku partnerība un kopīga atbildība, galvenajām sastāvdaļām.
- Globālās veselības stratēģija
- Faktu lapa
- Uzaicinājums iesniegt atsauksmes un sabiedriskā apspriešana par ES lomu globālajā veselībā
Apvienoto Nāciju Organizācija – sadarbība veselības jomā
Cieši sadarbojoties ar ANO Sekretariātu un dažādām ANO aģentūrām, fondiem un programmām, ES ir izveidojusi ciešas attiecības ar ANO. Sadarbība notiek gan globālās veselības jomā, gan jautājumos, kas tieši saistīti ar veselību, tostarp attīstības, cilvēktiesību, klimata pārmaiņu, krīžu pārvarēšanas un humānās palīdzības jomā.
ES atbalsta Pasaules Veselības organizāciju (PVO), kas ir vadošā globālās veselības politikas iestāde ANO sistēmā.
Eiropas Komisija aktīvi piedalās diskusijās par globālo veselību G20 grupā (G20), kas ir starptautisks forums valdībām un centrālo banku vadītājiem no 20 vadošajām rūpnieciski attīstītajām un jaunietekmes ekonomikām, un G7 grupā (G7), kas pārstāv 7 lielākās attīstītās valstis.
Apspriestie jautājumi ir šādi:
- Veselības drošība
- Pieaugoša rezistence pret antibiotikām
- Veselības sistēmu stiprināšana
Ilgtspējīgas attīstības mērķi
2015. gadā tika panākta vienošanās par 17 ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), un tie nosaka vispārēju satvaru rīcībai līdz 2030. gadam.
Daudzi no šiem mērķiem ir saistīti ar veselību, taču viens attiecas tieši uz veselību. 3. mērķis paredz “nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visu vecumu iedzīvotājiem”. Tas skar, piemēram, šādus jautājumus:
- infekcijas slimības, piemēram, HIV/AIDS, tuberkuloze, hepatīts;
- nepārnēsājamu slimību izplatība un mentālā veselība;
- atkarību izraisošu vielu lietošana;
- smēķēšanas apkarošana;
- piekļuve vakcīnām un zālēm;
- veselības aprūpes finansēšana un problēmas, kas saistītas ar veselības nozares darbiniekiem.
Eiropas Komisijai un ES valstīm ir kopīga atbildība IAM sasniegšanā. Komisijas 2016. gadā pieņemtajā paziņojumā “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”, kam pievienots dienestu darba dokuments, Komisija ir formulējusi savu atbildi uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.
Šajā atbildē ietverti tādi elementi kā ilgtspējīgas attīstības mērķu iekļaušana ES politikā un iniciatīvās, regulāra ziņošana par paveikto, sadarbība ar galvenajām ieinteresētajām personām un ilgtermiņa redzējuma izstrāde.
ES ilgtspējīgai attīstībai veltītajā tīmekļvietnē sniegta detalizēta informācija par to, kā ES palīdz īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Globālās veselības politikas forums un Komisija
Lai atbalstītu savu globālās veselības politiku, Komisija uztur Globālās veselības politikas forumu, kurā piedalās starptautisko organizāciju, NVO un nozares pārstāvji. Tam jāpalīdz stiprināt ES ietekmi globālajā veselībā, nodrošinot, ka ceļā uz globālās veselības mērķu sasniegšanu tās iekšējā un ārējā politika būs konsekventa.
Globālās veselības politikas forums tika izveidots pēc tam, kad 2010. gadā tika pieņemts Komisijas paziņojums par globālās veselības politiku un sekojošie Padomes secinājumi. Galvenie iesaistītie Komisijas dienesti ir Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts, Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts, kā arī Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts.
- Globālās veselības politikas forums 2023
- Globālās veselības politikas forums 2023 — īpaša sesija Globālās veselības stratēģijas uzsākšanai (2022. gada novembris)
- Globālās veselības politikas forums 2022
- ES loma globālās veselības jomā – kopsavilkums
Pasaules veselības drošības iniciatīva (GHSI)
Eiropas Komisija, kas ir arī Pasaules veselības drošības iniciatīvas (GHSI) dalībniece, cieši sadarbojas ar PVO un G7+ valstīm (ASV, Kanādu, Apvienoto Karalisti, Franciju, Vāciju, Itāliju, Japānu un Meksiku), lai izveidotu efektīvu un labi organizētu globālo sagatavotības un reaģēšanas stratēģiju iespējamo veselības apdraudējumu jomā.
GHSI tika izveidota 2001. gada novembrī kādreizējās ASV Veselības un sociālo pakalpojumu (HHS) ministrijas vadībā. Lai gan tikai četras ES valstis ir oficiālas GHSI dalībvalstis, Eiropas Komisijas dalība nodrošina, ka ar tās Veselības drošības komitejas starpniecību par apspriežu rezultātiem tiek informētas visas ES valstis.
GHSI ministru forumā reizi gadā tiekas par veselības nozari atbildīgie ministri un sekretāri no G7+ valstīm, kā arī par veselību atbildīgais Eiropas Komisijas komisārs. Forumā ir iesaistīta arī Pasaules Veselības organizācija, tai ir tehniskā padomdevēja loma.
GHSI sasniegumi
- Labāka sagatavotība un reaģēšana baku gadījumā
- Efektīvāka starptautiskā saziņa un riska pārvaldība
- Laboratoriju jaudas testēšana un palielināšana
- Uzlabota sagatavotība un reaģēšana uz gripas pandēmiju pasaules mērogā
- Sagatavotība radioloģiskiem un kodolterorisma apdraudējumiem
