Lai gan infekcijas slimību rādītāji ES pamatā ir bijuši zemi gadu desmitiem, nesenā Covid-19 pandēmija ir parādīja, ka epidēmijas ir nopietns drauds Eiropai un pasaulei, jo to nevēlamā ietekme uz sabiedrību un ekonomiku var būt būtiska.  

Covid-19 bija nopietna veselības krīze, kas izmainīja mūsu ikdienas dzīvi, skaidri parādot, ka veselība ir izšķirošs mūsu sabiedrības labklājības priekšnoteikums un ka tā ir visu cilvēka darbības jomu pamatā: darbs, ceļošana, izglītība utt. Pat pirms Covid-19, 2009. gada gripas pandēmija (H1N1), Ebolas vīruss Rietumāfrikā 2014. un 2022. gadā, Zika vīruss 2016. gadā un pērtiķu baku vīruss 2022. gadā, u. c., parādīja, ka starptautiski veselības apdraudējumi var rasties jebkurā laikā.

Pārrobežu veselības apdraudējumu apkarošanai ir vajadzīgas ilgtspējīgas un stabilas pieejas jautājumā par sagatavotību un reaģēšanu, ieskaitot koordinēšanas darbību pirms krīzes, tās laikā un pēc tās. Eiropas veselības savienības izveides ietvaros Eiropas Komisija 2020. gada novembrī ierosināja jaunu veselības drošības satvaru, kas ir pielāgots rītdienas izaicinājumiem. 

Pamatojoties uz Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, jaunais satvars nostiprina ES struktūru jautājumā par profilaksi, sagatavotību un reaģēšanu nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu sakarā un paplašina divu galveno ES aģentūru lomu, pateicoties Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) jaunajām pilnvarām. 

Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde (HERA) tika izveidota, lai medicīnisko pretpasākumu jomā uzlabotu sagatavotību un reaģēšanu nopietnu pārrobežu apdraudējumu sakarā.

Pārrobežu veselības apdraudējumu novēršana

Pārrobežu veselības apdraudējumus var radīt infekcijas slimības, piemēram, pandēmijas. Tomēr tie var būt arī ķīmiskas noplūdes vai vides faktori, kā vulkāna izvirdumi vai klimata pārmaiņas. Eiropas Savienībā nopietns pārrobežu veselības apdraudējums var izplatīties pāri robežām un pārslogot nacionālās ierobežošanas spējas, tāpēc ir vajadzīga starp ES dalībvalstīm koordinēta pieeja.

Reaģēšana uz pārrobežu veselības apdraudējumu ietver vairākus elementus:

• apdraudējuma, uzliesmojuma vai krīzes atklāšana un identificēšana, izmantojot uzraudzību un ātru riska novērtējumu;
• agrīnās brīdināšanas un paziņošanas kanāli, t.i., uzticamas procedūras un citi instrumenti, kas ļauj veselības iestādēm ātri un mērķtiecīgi apmainīties ar informāciju;
• ļoti labi attīstītas spējas mobilizēt reaģēšanas mehānismus, tādus kā, medicīniskais personāls, ārstēšana, vakcīnas, kā arī slimnīcu infrastruktūra.

Reaģēšanas pasākumu sekmes ir atkarīgas arī no augstā sagatavotības līmeņa, kas tiek uzturēts pat pirms apdraudējuma rašanās. Sagatavotība attiecas uz visām attiecīgajām spējām, procesiem, mehānismiem un pasākumiem, kuri jāaktivizē nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu gadījumā.

Sagatavotība ir būtiska, lai nodrošinātu, ka iepriekš ieviestās procedūras un mehānismus var ātri mobilizēt, lai aizsargātu iedzīvotājus veselības apdraudējuma gadījumā. Atziņas, kas gūtas no reāliem notikumiem un regulārām simulācijas mācībām nolūkā pārbaudīt esošās procedūras, ir ļoti noderīgas, lai uzlabotu un pielāgotu sagatavotības darbības.

Daži apdraudējumi prasa ilgtermiņa un mērķtiecīgus pasākumus. Mikrobu rezistence — mikrobu spēja pārvarēt to nonāvēšanai paredzētās zāles, tādas kā antibiotikas, ir būtisks sabiedrības veselības apdraudējums, kas prasa mērķtiecīgus pūliņus attiecībā uz sagatavotību un reaģēšanu.

Attiecībā uz jaunajām slimībām, tādām kā zoonozes mutācijas ceļā, kuras var pāriet no dzīvniekiem uz cilvēkiem, tāpat ir jāstrādā pieejas “Viena veselība” ietvaros: nodrošinot optimālu veselību, ir jāņem vērā cilvēku, dzīvnieku, augu un to kopīgās vides savstarpējā saistība. Tādas epidēmijas kā HIV/AIDS, vīrusu hepatīts un tuberkuloze tāpat prasa īpašu, koordinētu un ilgtermiņa uzmanību. Tas pats attiecas uz teroristu uzbrukumiem, hibrīddraudiem un dažādiem cilvēku izraisītiem apdraudējumiem sabiedrībai.

ES darbība: jaunā regula par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem

Pirms vairāk nekā 20 gadiem Eiropas Savienība ieviesa tiesību aktus, kas paredzēti tam, lai nodrošinātu koordinētu reakciju uz pārrobežu veselības apdraudējumiem, ko rada netīši vai apzināti izplatītas infekcijas slimības, ķīmiski, bioloģiski, apkārtējās vides un nezināmas izcelsmes avoti. Šie tiesību akti tika pastiprināti ar jauno Regulu (ES) 2022/2371 par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kuras pamatā ir iepriekš spēkā esošais Lēmums 1082/2013/ES un kura to atceļ. 

Pamatojoties uz Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, ar jauno regulu tiek izveidots stabilāks tiesiskais regulējums, lai uzlabotu ES spējas tādās svarīgās jomās kā profilakse, sagatavotība, uzraudzība, riska novērtēšana, agrīnā brīdināšana un reaģēšana. Tas ir galvenais tiesību akts, kas nosaka struktūras, procesus un mehānismus ES līmenī, lai reaģētu uz bioloģiskiem, ķīmiskiem, apkārtējās vides vai nezināmas izcelsmes sabiedrības veselības apdraudējumiem.

Pateicoties šim nopietno pārrobežu veselības apdraudējumu regulējumam, kas ir spēkā kopš 2022. gada decembra, ES rīcībā tagad ir:

• iespēja izsludināt ES sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, kas izraisītu pastiprinātu koordināciju, ECDC atbalsta un mehānismu izvēršanu, kas ļauj uzraudzīt, izstrādāt, iepirkt un ieviest medicīniskos pretpasākumus, tādus kā ārstēšana vai vakcīnas;
• stabilāka sagatavotības plānošana ar ES sagatavotības plānu un dalībvalstu sagatavotības spēju regulāru uzraudzību un novērtēšanu;
• paplašināta agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma, kas ir spējīga sadarboties ar citām brīdināšanas sistēmām ES un starptautiskā līmenī un kas atbalstīs efektīvu kontaktu izsekošanu un jaunu medicīniskās evakuācijas moduli;
• pastiprināta, integrēta ES līmeņa uzraudzības sistēma, kurā tiek izmantots mākslīgais intelekts un citi progresīvi tehnoloģiskie līdzekļi;
• jauns risku novērtēšanas satvars visiem apdraudējumiem, kurš satur ātrus un atbilstīgus ieteikumus reaģēšanas pasākumiem, kuros tiek iesaistītas vairākas ES aģentūras: ECDC, EFSA, ECHA, EVA, EMCDDA, Eiropols, EMA;
• stabili mehānismi medicīnisko pretlīdzekļu kopīgam iepirkumam;
• iespēja pieņemt kopīgus pasākumus ES līmenī turpmāku pārrobežu veselības apdraudējumu novēršanas nolūkā, pateicoties nostiprinātai Veselības drošības komitejai.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) nostiprināšana

Paralēli jaunajai ES sistēmai veselības drošības jomā, tika nostiprinātas arī divas galvenās ES aģentūras: Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Eiropas Zāļu aģentūra. Savu jauno pilnvaru ietvaros ECDC palīdzēs Eiropas Komisijai un ES valstīm pārvarēt pārrobežu veselības apdraudējumus, liekot lietā:

• epidemioloģisko uzraudzību, kurā tiek izmantotas integrētas sistēmas, kas ļauj veikt uzraudzību reāllaikā;
• reakcijas, ziņojumu un novērtējumu sagatavošanu un plānošanu;
• nesaistošu ieteikumu sniegšanu un iespējas riska pārvaldības jomā;
• spēju mobilizēt un izmantot ES palīdzības grupas epidēmijas uzliesmojumu gadījumā, lai palīdzētu dalībvalstīm reaģēt vietējā līmenī;
• ES references laboratoriju tīkla un cilvēku izcelsmes vielu tīkla izveidi.

Eiropas Zāļu aģentūras pilnvaras arī tika nostiprinātas, lai tā varētu veicināt koordinētu Savienības līmeņa reakciju uz šīm krīzēm un:

• pārraudzīt un mazināt kritiski svarīgu zāļu un medicīnisko ierīču trūkuma risku;
• sniegt zinātniskas konsultācijas par zālēm, ar kurām potenciāli varētu ārstēt, novērst vai diagnosticēt slimības, kas izraisa šīs krīzes;
• koordinēt vakcīnu iedarbīguma un drošuma pētījumus;
• koordinēt klīniskos pētījumus.

Iepriekšējais lēmums par pārrobežu veselības apdraudējumiem

Pirms šīs regulas galvenais tiesību akts, ar ko izveido ES veselības drošības satvaru, bija Lēmums 1082/2013 par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kurš saturēja noteikumus par sagatavotību un spēju koordinēti reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā visā ES.
Šis lēmums, ko pieņēma 2013. gadā, bija svarīgs solis ceļā uz uzlabotu veselības drošību ES. Tas nodrošināja tiesisko regulējumu ES sadarbībai šajā jomā līdz brīdim, kad to aizstāja jaunā regula (2371/2022) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem.

Tas palīdzēja ES dalībvalstīm cīņā pret pārrobežu apdraudējumiem un palīdzēja aizsargāt iedzīvotājus pret pandēmiju risku un nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem:

• ES līmenī nostiprinot plānošanas spējas jautājumā par sagatavotību, intensificējot koordināciju, kā arī labas prakses un informācijas apmaiņu saistībā ar nacionālajiem sagatavotības plāniem,
• paredzot ātrās brīdināšanas sistēmas izmantojumu nolūkā ziņot par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kuriem nepieciešama koordinēta reaģēšana Savienības līmenī – ES agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu;
• paredzot uzlabotu risku novērtēšanu un pārrobežu veselības apdraudējumu pārvaldību;
• paredzot vajadzīgās kārtības ieviešanu nolūkā izstrādāt un ieviest medicīnisko pretpasākumu kopīga iepirkuma mehānismu un šo pretpasākumu ieviešanas mehānismus;
• paredzot uzlabotu ES līmeņa reakcijas koordināciju, piešķirot Veselības drošības komitejai stabilas juridiskas pilnvaras koordinēt valstu reakciju uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un komunikāciju attiecībā uz riskiem un krīzēm, lai nodrošinātu konsekventu un koordinētu informāciju sabiedrībai un veselības aprūpes speciālistiem;
• paredzot starptautiskās sadarbības un globālās rīcības veicināšanu.