Lai gan pēdējos gados infekcijas slimību līmenis ES ir samazinājies vai palicis nemainīgs, joprojām regulāri saskaramies ar apdraudējumiem. Pandēmiskā gripa (H1N1) 2009. gadā, E. Coli uzliesmojums Vācijā 2011. gadā, Ebolas vīrusa apdraudējums Rietumāfrikā 2014. gadā, Zika vīrusslimība 2016. gadā un Covid-19 2020. gadā liecina, ka starptautiska mēroga draudi, ko rada jaunas infekcijas, var rasties jebkurā laikā.

Covid-19 pandēmija ir vēl nepieredzēts izaicinājums sabiedrības veselībai un dzīvei, kādu mēs to pazīstam. Lai cīnītos pret pārrobežu veselības apdraudējumiem, ir vajadzīga laba sagatavotība un koordinēta rīcība pirms krīzes, tās laikā un pēc tās.

Veidojot Eiropas veselības savienību, Eiropas Komisija 11. novembrī ierosināja jaunu veselības drošības satvaru, kas ir pielāgots rītdienas problēmām. Pamatojoties uz atziņām, kas gūtas cīņā pret koronavīrusu, jaunais satvars paplašinās ES aģentūru lomu sagatavotības un reaģēšanas pasākumu koordinēšanā. Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde (HERA) tika izveidota, lai sagatavotos ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā un reaģētu uz tām.

Veselības apdraudējumu novēršana

Lai reaģētu uz veselības apdraudējumu:

• veicot uzraudzību, ir jāatklāj un jāidentificē apdraudējums, epidēmija vai krīze;
• jābūt pieejamiem agrīnās brīdināšanas un paziņošanas kanāliem, t.i., uzticamām procedūrām un citiem instrumentiem, kas ļauj veselības iestādēm ātri un mērķtiecīgi apmainīties ar informāciju.

Kompetents riska novērtējums ir izšķirīgi svarīgs, lai lemtu, vai un kā reaģēt uz apdraudējumu. Runa ir par īpaši svarīgu elementu starptautiskā kontekstā.

Lai vajadzības gadījumā nodrošinātu vajadzīgās spējas, procesus un pasākumus, būtiski ir palielināt sagatavotību. Sagatavotība ir būtiska, lai nodrošinātu, ka procedūras un mehānismi tiek ieviesti jau laicīgi un ka tos var ātri mobilizēt veselības apdraudējuma laikā, lai aizsargātu iedzīvotājus. Atziņas, kas gūtas no reāliem notikumiem un regulārām simulācijas mācībām nolūkā pārbaudīt esošās procedūras, ir ļoti noderīgas, lai uzlabotu un pielāgotu sagatavotības darbības.

Daži apdraudējumi prasa ilgtermiņa un mērķtiecīgus pasākumus. Rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem ir sabiedrības veselības problēma, kas arvien saasinās un kas prasa pienācīga līmeņa sagatavotību un reaģēšanu. Tādas epidēmijas kā HIV/AIDS, vīrusu hepatīts un tuberkuloze tāpat prasa īpašu, koordinētu un ilgtermiņa uzmanību. Tas pats attiecas uz teroristu uzbrukumiem, hibrīddraudiem un dažādiem cilvēku izraisītiem apdraudējumiem sabiedrībai.

ES pārrobežu darbība

Eiropas Savienība ir ieviesusi tiesību aktus, kas paredzēti tam, lai nodrošinātu koordinētu reakciju uz pārrobežu veselības apdraudējumiem, ko rada netīši vai apzināti izplatītas infekcijas slimības, ķīmiski, bioloģiski un nezināmas izcelsmes avoti.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no koronavīrusa krīzes, priekšlikums regulai par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, ar ko atceļ Lēmumu 1082/2013/ES, sniegtu lielākas pilnvaras koordinācijai ES līmenī. ES ārkārtas situācijas izziņošana izraisītu pastiprinātu koordināciju un ļautu izstrādāt, uzkrāt un iepirkt attiecīgus produktus krīzes gadījumā.

Eiropas Komisija un ES aģentūras, jo īpaši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), regulāri pārbaudīs un revidēs pandēmiju sagatavotības plānus ES un nacionālā līmenī. Eiropas Komisija ziņos par rezultātiem ES valstīm un Eiropas Parlamentam.

ECDC arī izveidos pastiprinātu, integrētu uzraudzības sistēmu ES līmenī, izmantojot mākslīgo intelektu un citus progresīvus tehnoloģiskos līdzekļus.

Dalībvalstis būs aicinātas pastiprināt rādītāju paziņošanu attiecībā uz savām veselības sistēmām (tādu kā slimnīcu gultasvietu pieejamība, specializētas ārstēšanas un intensīvās aprūpes iespējas, medicīniski apmācītu darbinieku skaits utt.).

Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde:

Jaunā Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde (HERA) nostiprinās Eiropas spēju novērst un atklāt pārrobežu ārkārtas situācijas veselības jomā, kā arī ātri reaģēt uz tām. Tās uzdevums būs nostiprināt koordināciju veselības drošības jomā ES ietvaros, lai nodrošinātu galveno medicīnisko pretlīdzekļu izstrādi, ražošanu, iepirkumu un taisnīgu sadali, un palīdzēt nostiprināt gatavības un reakcijas arhitektūru gadījumiem, kad rodas globāla mēroga ārkārtas situācija veselības jomā.

Gatavības periodā un krīzes periodā HERA darbosies dažādos režīmos. “Gatavības posmā” tā virzīs investīcijas un darbības tā, lai tiktu nostiprināta profilakse un uzlabota gatavība jaunām ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā. “Krīzes posmā” tā varēs izmantot lielākas pilnvaras ātrai lēmumu pieņemšanai un ārkārtas pasākumu īstenošanai.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) nostiprināšana

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra pilnvaras tiktu pastiprinātas, lai tas varētu palīdzēt Eiropas Komisijai un ES valstīm veikt jaunos uzdevumus, kas aprakstīti zemāk, jo īpaši:

• epidemioloģiskā uzraudzība, izmantojot integrētas sistēmas, kas ļauj veikt uzraudzību reāllaikā;
• reakcijas, ziņošanas un revīzijas sagatavošana un plānošana;
• nesaistošu ieteikumu sniegšana un iespējas riska pārvaldības jomā;
• spēja mobilizēt un izmantot ES palīdzības grupas epidēmijas uzliesmojumu gadījumā, lai palīdzētu dalībvalstīm reaģēt vietējā līmenī;
• ES references laboratoriju tīkla un cilvēku izcelsmes vielu tīkla izveide.

Eiropas Zāļu aģentūras pilnvaras arī tiktu pastiprinātas, lai tā varētu veicināt koordinētu Savienības līmeņa reakciju uz šīm krīzēm un:

• pārraudzīt un mazināt kritiski svarīgu zāļu un medicīnisko ierīču trūkuma risku;
• sniegt zinātniskas konsultācijas par zālēm, ar kurām potenciāli varētu ārstēt, novērst vai diagnosticēt slimības, kas izraisa šīs krīzes;
• koordinēt vakcīnu iedarbīguma un drošuma pētījumus;
• koordinēt klīniskos pētījumus.

Lēmums par pārrobežu veselības apdraudējumiem

Lēmuma 1082/2013 par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem pieņemšana bija svarīgs posms saskaņota un spēcīga ES veselības drošības satvara izveidē, lai uzlabotu sagatavotību un stiprinātu spēju koordinēti reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā visā ES.

Šis tiesību akts bija nozīmīgs solis uz priekšu veselības drošības uzlabošanā ES un nodrošināja tiesisko regulējumu ES sadarbībai šajā jomā līdz jaunu priekšlikumu pieņemšanai. Tas palīdz ES dalībvalstīm cīņā pret pārrobežu apdraudējumiem un palīdz aizsargāt iedzīvotājus pret pandēmiju risku un nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem:

• ES līmenī nostiprina plānošanas spējas jautājumā par sagatavotību, intensificējot koordināciju, kā arī labas prakses un informācijas apmaiņu saistībā ar nacionālajiem sagatavotības plāniem;
• paredz ātrās brīdināšanas sistēmas izmantojumu nolūkā ziņot par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kuriem nepieciešama koordinēta reaģēšana Savienības līmenī – ES agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu;
• uzlabo risku novērtēšanu un pārrobežu veselības apdraudējumu pārvaldību;
• ievieš kārtību, kas vajadzīga, lai izstrādātu un ieviestu medicīnisko pretpasākumu kopīga iepirkuma mehānismu un šo pretpasākumu ieviešanas mehānismus;
• uzlabo ES līmeņa reakcijas koordināciju, piešķirot Veselības drošības komitejai stabilas juridiskas pilnvaras koordinēt valstu reakciju uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un komunikāciju attiecībā uz riskiem un krīzēm, lai nodrošinātu konsekventu un koordinētu informāciju sabiedrībai un veselības aprūpes speciālistiem;
• veicina starptautisko sadarbību un globālo rīcību.