Ja laikus netiek veikti nekādi pasākumi, infekcijas slimības var strauji izplatīties. Pārrobežu epidēmijas gadījumā reaģēšanai jābūt ātrai, mērķtiecīgai un koordinētai. Tāpat ķīmiskie apdraudējumi vai vides katastrofas (piemēram, vulkāna izvirdumi) var ātri pārsniegt kādas valsts robežas vai nacionālās reaģēšanas spējas.
ES uzdevums veselības krīžu pārvarēšanā ir nodrošināt reaģēšanas darbību koordinēšanu. Konkrēti sabiedrības veselības pasākumi joprojām ir nacionālo valdību ziņā; turklāt jāņem vērā tādi faktori kā nacionālā epidemioloģiskā situācija, sociālā struktūra un nacionālo veselības aprūpes sistēmu kapacitāte.
Komisija ar Veselības drošības komitejas starpniecību cieši sadarbojas ar visām ES valstīm, lai nodrošinātu, ka to reaģēšanas pasākumi ir saskaņoti un koordinēti. Komisija var arī ES līmenī mobilizēt dalībvalstīm domāta tieša atbalsta instrumentus, tādus kā kopīgais iepirkums.
Covid-19 pandēmija ir nopietna veselības krīze, kas prasa plaša mēroga saskaņotu rīcību ES līmenī. Citi ES koordinēto darbību piemēri ir reaģēšana uz 2026. gada hantavīrusa uzliesmojumu un2026. gada Ebolas vīrusa uzliesmojumu.
Sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atzīšana ES līmenī
Nopietna pārrobežu apdraudējuma gadījumā, kad Eiropas Savienībā pastāv ļoti nopietni draudi sabiedrības veselībai (tostarp pandēmijas situācijās), Eiropas Komisija var atzīt sabiedrības veselības ārkārtas situāciju Savienības līmenī.
Pirms sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atzīšanas Komisija ņems vērā visus ekspertu atzinumus, ko sniedz ECDC, jebkura cita attiecīgā Savienības aģentūra vai struktūra vai padomdevēja komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2371.
Sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atzīšana Savienības līmenī var izraisīt šādu pasākumu ieviešanu:
- pasākumi, kuri saistīti ar zālēm un medicīniskajām ierīcēm un kuru pamatā ir regula par Eiropas Zāļu aģentūras lomas pastiprināšanu (Regula (ES) 2022/123);
- mehānismi medicīnisko pretlīdzekļu trūkuma uzraudzībai un medicīnisko pretlīdzekļu izstrādei, iepirkšanai, pārvaldībai un ieviešanai;
- ECDC atbalsta aktivizēšana, lai mobilizētu un izvietotu ES veselības aizsardzības darba grupu;
- ES integrēto krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismu (ICPR) aktivizēšana.
Pirms atzīšanas Komisija sazināsies arī ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO), lai dalītos ar savu slimības uzliesmojuma analīzi un informētu par plānoto sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atzīšanu Savienības līmenī.
Veselības drošības komiteja
Ātra reaģēšana uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem tiek koordinēta Eiropas Savienības līmenī ES Veselības drošības komitejas ietvaros. Tas ir izšķirīgi svarīgs forums informācijas apmaiņai par konkrētiem pasākumiem, ko pieņēmusi katra valsts. Kopā ar Eiropas Komisiju tā nosaka darbības, kas veicamas, lai nodrošinātu iespējas uzraudzīt sagatavotību, plānošanu, komunikāciju attiecībā uz riskiem un krīzēm un reaģēšanu uz tām.
Veselības drošības komiteja pulcējas regulāri, un, ja situācija to prasa, pēc Komisijas vai kādas ES valsts pieprasījuma. Komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Covid-19 pandēmijas saasinājuma periodos Veselības drošības komiteja ir vadījusi iknedēļas sanāksmes.
Veselības drošības komiteja ir izveidota augstāko amatpersonu un darba grupu līmenī. Komitejas sastāvā ir veselības iestāžu pārstāvji no ES valstīm; kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pārstāvji piedalās kā novērotāji.
Lai nostiprinātu sadarbību, tādas trešās valstis kā Rietumbalkānu valstis un Ukraina tika regulāri aicinātas kā novērotājas piedalīties Veselības drošības komitejas sanāksmēs par Covid-19.
Vienmēr, kad kāda ES valsts plāno pieņemt sabiedrības veselības pasākumus, lai cīnītos ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu, tai pirms šo pasākumu pieņemšanas ir jāinformē pārējās ES valstis un Komisija par šo pasākumu veidu, mērķi un darbības jomu, ja vien sabiedrības veselības aizsardzības labad šie pasākumi nav jāpieņem nekavējoties.
Regula (ES) 2022/2371 vēl vairāk ir nostiprinājusi Veselības drošības komitejas lomu, pilnvarojot to pieņemt:
- atzinumus un norādījumus (tostarp par konkrētiem reaģēšanas pasākumiem), kas palīdzētu labāk koordinēt ES reaģēšanu uz ārkārtas situācijām veselības jomā,
- dalībvalstīm, ECDC un Komisijai adresētus paziņojumus un ieteikumus par uzraudzību.
Nacionālo veselības dienestu pārstāvji sadarbībā ar Eiropas Komisiju apspriežas Veselības drošības komitejas ietvaros, lai koordinētu:
- valstu reaģēšanas pasākumus nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu gadījumā, tostarp prevencijas, sagatavotības un reaģēšanas plānošanu;
- ar riskiem un krīzēm saistītu komunikāciju, kura vērsta uz plašu sabiedrību un veselības speciālistiem un kura var tikt pielāgota konkrētās valsts vajadzībām un īpašajai situācijai;
- atzinumu un norādījumu pieņemšanu, arī par konkrētiem reaģēšanas pasākumiem;
- atbalstu ES integrētajiem krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismiem.
Ja nacionālās reaģēšanas spējas nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā ir nepietiekamas, skartā ES valsts var arī lūgt citu ES valstu palīdzību, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu.
Sīkāka informācija:
- Veselības drošības komitejas sanāksmes
- Reglaments
- Veselības drošības komitejā pārstāvēto iestāžu saraksts
Riska un krīzes komunikācija
Informācija un skaidra un efektīva komunikācija ar sabiedrību un veselības nozares darbiniekiem ir būtiski elementi pasākumos, kas veicami, reaģējot uz krīzēm nacionālā līmenī.
ES atbalsta dalībvalstis, tām ziņojot par riskiem uzliesmojumu gadījumā, bet neuzliek par pienākumu nākt klajā ar saskaņotiem vēstījumiem. Komisijas loma drīzāk ir nodrošināt koordināciju starp dalībvalstīm, lai komunikācija, kas vērsta uz plašu sabiedrību un veselības nozares darbiniekiem, būtu saskaņota.
Labāka sagatavotība, lai reaģētu uz veselības krīzēm, izmantojot kopīgo iepirkumu
Viens no galvenajiem ES veselības krīžu pārvarēšanas satvara aspektiem ir nodrošināt medicīnisko pretlīdzekļu pieejamību un piekļuvi tiem. Kopīgais iepirkums ļauj kolektīvi un koordinēti iepirkt pirmās nepieciešamības medicīnas preces. Tas stiprina gatavību veselības krīzēm, uzlabojot taisnīgu piekļuvi, izplatīšanu un piegādes drošību ES un partnervalstīm.
Šī pieeja, kas sākotnēji tika izveidota ar kopīgā iepirkuma nolīgumu un nesen pastiprināta ar citiem Savienības līmenī izveidotiem medicīnisko pretlīdzekļu izstrādes, uzkrāšanas, izplatīšanas un ziedošanas mehānismiem, sniedz būtisku atbalstu ES veselības drošības satvaram un veicina koordinētu reaģēšanu uz pārrobežu veselības apdraudējumiem.
Tehniskā darba grupa Covid-19 diagnostikas testu jautājumos
Covid-19 pandēmijas kontekstā Veselības drošības komiteja 2021. gada maijā izveidoja Covid-19 diagnostikas testu tehnisko darba grupu. Šī grupa apvieno ekspertus no 27 ES valstīm un Norvēģijas, kā arī pārstāvjus no Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta, Kopīgā pētniecības centra un ECDC.
Tehniskā darba grupa izskata ES valstu un ražotāju priekšlikumus par ierīcēm, kas iekļaujamas ES kopējā Covid-19 antigēna testu sarakstā. Jebkuru antigēna testu, kas iekļauts ES kopīgajā sarakstā, var izmantot, lai izdotu ES digitālo Covid sertifikātu.
Uzzināt vairāk par tehnisko darba grupu un tās darbību.
