Pēdējās desmitgadēs infekcijas slimību rādītāji ES kopumā ir vai nu kritušies, vai saglabājušies stabili. Lielākā daļa nāves gadījumu ES valstīs tagad ir saistīti ar slimībām, kas nav infekcijas slimības, tādām kā vēzis un sirds un asinsvadu slimības. Tomēr, kā liecina koronavīrusa pandēmija, infekcijas slimības joprojām var būt nopietns izaicinājums sabiedrības veselībai. Mūsu globalizētajā pasaulē slimības var izplatīties ļoti ātri no vienas valsts uz citu.

Veselības apdraudējumu agrīnai atklāšanai ir nepieciešama pastāvīga un stingra uzraudzība un agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas mehānismi. ES ir izveidojusi struktūras, kas ļauj dalībvalstu sabiedrības veselības aizsardzības iestādēm un globālām struktūrām, piemēram, Pasaules Veselības organizācijai, ātri apmainīties ar informāciju, lai pēc iespējas ātrāk atklātu apdraudējumu.

Infekcijas slimību un citu veselības apdraudējumu uzraudzība

Uzraudzības sistēmas sniedz informāciju, kas ļauj sekot līdzi infekcijas slimību attīstībai, palīdzot apzināt riska faktorus un intervences jomas. Šī informācija palīdz noteikt prioritātes, plānot, nodrošināt īstenošanu un piešķirt resursus profilakses programmām un to novērtēšanai un kontroles pasākumiem.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK tika izveidots epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkls.

Vēlāk Lēmums 2119/98/EK tika atcelts un aizstāts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Lēmumu Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem. Šis jaunais lēmums no jauna aktivizēja infekcijas slimību un ar tām saistīto specifisko veselības jautājumu epidemioloģiskās uzraudzības tīkla darbību. Tīklā sadarbojas Eiropas Komisija, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) un par epidemioloģisko uzraudzību valsts līmenī atbildīgās kompetentās iestādes. Tīkla darbību nodrošina un koordinē ECDC.

Ar Lēmumu Nr. 1082/2013/ES Komisijai ir piešķirtas pilnvaras izveidot un atjaunināt sarakstu ar infekcijas slimībām un ar tām saistītajiem veselības jautājumiem, tādiem kā mikrobu rezistence, lai nodrošinātu, ka uz tiem attiecas epidemioloģiskā uzraudzība. Komisija arī nosaka katras infekcijas slimības gadījuma definīciju, ko dalībvalstis izmanto uzraudzībai un ziņošanai ECDC; tādējādi tiek nodrošināta savākto datu salīdzināmība un savietojamība Savienības līmenī.

Pārskatīts infekcijas slimību saraksts

Komisija 2018. gada jūnijā pieņēma īstenošanas lēmumu, ar ko atjaunina sarakstu ar aptuveni 50 infekcijas slimībām, kuras uzrauga ar ES epidemioloģiskās uzraudzības tīkla starpniecību. Šajā jaunajā sarakstā ir iekļautas nesen vai atkārtoti parādījušās infekcijas slimības, piemēram, čikungunjas vīrusa slimība, denges vīrusa slimība, Laimas neiroborelioze un Zikas vīrusa slimība. Lēmumā arī pārskatītas gadījumu definīcijas vairākām citām infekcijas slimībām un ar tām saistītiem veselības jautājumiem, piemēram, attiecībā uz rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem un ar veselības aprūpi saistītām infekcijām. Saraksts atbilst jaunākajiem zinātniskajiem datiem, kas apkopoti ar ECDC palīdzību un speciālajām zināšanām. Tas atbilst Pasaules Veselības organizācijas (PVO) klasifikācijai.

Attiecībā uz citiem apdraudējuma veidiem uzraudzībai, lai noteiktu tendences un izmaiņas riska profilā, ir vajadzīgas dažādas pieejas. Lai nodrošinātu, ka tiek izstrādāti sagatavotības plāni reaģēšanai uz mainīgiem apdraudējumiem, Komisija uztur sakarus ar attiecīgajām ES aģentūrām un ES valstu iestādēm.

Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma (EWRS)

Tā ir agrīnās brīdināšanas sistēma, kas saskaņā ar Lēmuma 1082/2013/ES 8. pantu izmantojama, lai ES līmenī brīdinātu par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem. Šī konfidenciālā tiešsaistes sistēma nodrošina pastāvīgu saziņu starp Eiropas Komisiju un valsts līmenī izraudzītajām kompetentajām iestādēm (sauktas par EWRS kompetentajām iestādēm). ES valstis var savlaicīgi un droši brīdināt par nopietniem pārrobežu apdraudējumiem, apmainīties ar informāciju par tiem un koordinēt valstu reakciju uz šiem apdraudējumiem.

Sistēma ir Eiropas Komisijas īpašums, bet IT platformas ekspluatācija uzticēta Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram. Tā jau ir sekmīgi izmantota, lai brīdinātu, apmainītos ar informāciju un koordinētu pasākumus, reaģējot uz smagu akūtu respiratoro sindromu (SARS), gripas vīrusa H1N1 pandēmiju, Ebolas vīrusu, Zikas vīrusu, Covid-19 un citām infekcijas slimību epidēmijām, kas skar vairākas valstis.

Komisijas 2017. gada 13. februāra Īstenošanas Lēmumā (ES) 2017/253 ir noteiktas procedūras brīdinājumu izziņošanai agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā, kā arī noteikumi, kas regulē informācijas apmaiņu, konsultēšanos un ar pārrobežu veselības apdraudējumiem saistītu pasākumu koordināciju.

Kad un kā tiek aktivizēta EWRS

EWRS kompetentās iestādes vai Eiropas Komisija nāk klajā ar brīdinājumu, ja nopietns pārrobežu veselības apdraudējums:

• ir neierasts vai negaidīts konkrētajā vietā un laikā;
• izraisa ievērojamu saslimstību vai mirstību, vai arī strauji izplatās;
• pārsniedz valsts reaģēšanas spējas un skar vairāk nekā vienu ES valsti;
• prasa koordinētu reaģēšanu Savienības līmenī.

Brīdinājumus nosūta ne vēlāk kā 24 stundas pēc tam, kad ES valsts vai Komisija pirmo reizi uzzina par apdraudējumu. Piemēram, pirmo paziņojumu par vīrusu, ko pēcāk apzīmēja ar nosaukumu SARS-CoV-2 (vīruss, kas izraisa Covid-19), Komisija nosūtīja jau 2020. gada 9. janvārī, dienu pēc tam, kad Ķīna ziņoja par līdz šim nezināma vīrusa izplatīšanos.

Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas izmantošanai var būt nepieciešama tādu personas datu apmaiņa, kas vajadzīgi, lai identificētu inficētās personas, kā arī potenciāli apdraudētās personas (tā sauktie “kontakta izsekošanas dati”). Šādu datu apmaiņa notiek saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem datu aizsardzības jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 un Regula (ES) 2018/1725). Turklāt 2017. gada jūnijā Komisija pieņēma Ieteikumu (ES) 2017/1140 par personas datiem, kuru apmaiņu var veikt agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā.

Uzlabojumi agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā

EWRS ir reorganizēta, lai uzlabotu informētību par situāciju pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā. Jaunā versija pilnībā darbojas kopš 2019. gada novembra.

Platformai ir pievienoti šādi jauni moduļi un funkcijas:

• gatavības un riska paziņošanas modulis, kas ļauj dalīties ar attiecīgo dokumentāciju, valstu plāniem un stratēģijām;
• situācijas novērtēšanas modulis, kas sniedz kontekstuālu informāciju saistībā ar konkrētiem notikumiem un piedāvā izmantot aprakstošu sarakstu, kas ļauj ES valstīm vienādā formātā informēt par saslimšanas gadījumu skaitu un sniegt nepieciešamo papildinformāciju.

Sistēmas reorganizēšanas galvenais mērķis ir sasaiste ar citām ES brīdināšanas sistēmām. Pašlaik agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma ir savstarpēji saistīta ar 2 brīdināšanas sistēmām:

• Ātrās brīdināšanas sistēma asins/audu un šūnu jomā (RAB/RATC, SANTE ĢD);
• ES agrīnās brīdināšanas sistēma par jaunām psihoaktīvām vielām (EWS-NPS, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs).

Tuvākajā laikā ir plānots izveidot saikni arī ar citām ES brīdināšanas un informācijas sistēmām, tādējādi nodrošinot tiešu saziņu un sadarbību starp dažādām nozarēm.