Mūsu globalizētajā pasaulē slimības var izplatīties ļoti ātri no vienas valsts uz citu. Lai varētu savlaicīgi atklāt veselības apdraudējumus, ir vajadzīga pastāvīga un stingra uzraudzība un agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas mehānismi.
ES ir izveidojusi struktūras, kas ļauj dalībvalstu sabiedrības veselības aizsardzības iestādēm un starptautiskām struktūrām, tādām kā Pasaules Veselības organizācija (PVO), ātri apmainīties ar informāciju, lai pēc iespējas ātrāk atklātu apdraudējumu.
Infekcijas slimību un citu veselības apdraudējumu uzraudzība
Uzraudzības sistēmas sniedz informāciju, kas ļauj sekot līdzi infekcijas slimību attīstībai. Tās palīdz apzināt riska faktorus un intervences jomas. Informācija, ko tās sniedz, palīdz noteikt prioritātes, plānot, īstenot pasākumus, kā arī piešķirt resursus profilakses programmām un novērtēt šīs programmas un kontroles pasākumus.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK tika izveidots epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkls.
Vēlāk Lēmums 2119/98/EK tika atcelts un aizstāts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Lēmumu Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem. Šis jaunais lēmums aktivizēja infekcijas slimību un ar tām saistīto specifisko veselības problēmu epidemioloģiskās uzraudzības tīkla darbību.
Šajā tīklā sadarbojas Eiropas Komisija, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) un par epidemioloģisko uzraudzību valstu līmenī atbildīgās kompetentās iestādes. Tīkla darbību nodrošina un koordinē ECDC.
Jaunā Regula (ES) 2022/2371 par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem savukārt atcēla un aizstāja Lēmumu 1082/2013/ES. Saskaņā ar šo regulu Eiropas epidemioloģiskās uzraudzības tīkls tiek saglabāts un nostiprināts, un tā pārvalde un koordinēšana arī turpmāk paliek ECDC ziņā.
Pārskatīts infekcijas slimību saraksts
Ar ES epidemioloģiskās uzraudzības tīkla starpniecību tiek uzraudzītas aptuveni 50 slimības, sākot ar Sibīrijas mēri un beidzot ar Zikas vīrusu, un īpašas veselības problēmas, kā rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem. Šis saraksts pēdējo reizi tika atjaunināts 2018. gadā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/945, kad sarakstam tika pievienota Laimas borelioze, denges drudzis, Zikas vīrusslimība un Čikunguņjas drudzis.
Ar šo lēmumu arī tika pārskatītas gadījumu definīcijas vairākām citām infekcijas slimībām un ar tām saistītām veselības problēmām, tādām kā rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem un ar veselības aprūpi saistītas infekcijas. Saraksts atbilst PVO klasifikācijām.
Ar Regulu (ES) 2022/2371 Komisijai tika piešķirtas pilnvaras atkal atjaunināt infekcijas slimību un ar tām saistīto veselības problēmu (kā rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem) sarakstu, lai nodrošinātu, ka uz tām attiecas epidemioloģiskā uzraudzība.
Komisija arī nosaka katras infekcijas slimības gadījuma definīciju, ko dalībvalstis izmanto epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšanai un ECDC adresētu ziņojumu sagatavošanai; tādējādi tiek nodrošināta savākto datu salīdzināmība un savietojamība Savienības līmenī.
Attiecībā uz citiem apdraudējuma veidiem uzraudzībā, ko īsteno, lai noteiktu tendences un izmaiņas riska profilā, ir vajadzīgas dažādas pieejas. Komisija uztur sakarus ar attiecīgajām ES aģentūrām un ES valstu iestādēm, lai nodrošinātu, ka sagatavotības plāni ir attiecīgi pielāgoti reaģēšanai uz mainīgiem apdraudējumiem.
ES references laboratorijas sabiedrības veselības jomā
Ar Regulu (ES) 2022/2371 par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem tika ieviestas juridiskas pilnvaras izveidot ES references laboratorijas sabiedrības veselības jomā. Eiropas Savienības references laboratorijām (ESRL) sabiedrības veselības jomā ir jāsniedz atbalsts valstu references laboratorijām, sekmējot to, ka dalībvalstis īsteno labu praksi un brīvprātīgi saskaņo rīcību attiecībā uz diagnostiku, testēšanas metodēm un noteiktu testu izmantošanu vienotai slimību uzraudzībai, paziņošanai un ziņošanai par tām.
Eiropas Komisija var nozīmēt ES references laboratorijas, izmantojot īstenošanas aktus. Pirmās ES references laboratorijas tika nozīmētas 2024. gada martā.
Tās aptver šādas slimības vai veselības problēmas:
- ESRL attiecībā uz baktēriju rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR)
- ESRL attiecībā uz vektoru pārnēsātiem vīrusu patogēniem
- ESRL attiecībā uz jauniem, grauzēju pārnēsātiem un zoonotiskiem vīrusu patogēniem
- ESRL attiecībā uz augsta riska, jauniem un zoonotiskiem bakteriāliem patogēniem
- ESRL attiecībā uz legionelozi
- ESRL attiecībā uz difteriju un garo klepu
Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma
Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma (EWRS) ir ES mēroga ātrās brīdināšanas sistēma nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu paziņošanai. Šī konfidenciālā tiešsaistes sistēma nodrošina pastāvīgu saziņu starp Eiropas Komisiju un kompetentajām iestādēm valstu līmenī (sauktām par EWRS kompetentajām iestādēm).
ES valstis var droši un savlaicīgi brīdināt par nopietniem pārrobežu apdraudējumiem, apmainīties ar informāciju par tiem un koordinēt valstu reakciju uz šiem apdraudējumiem.
Sistēma pieder Eiropas Komisijai, savukārt IT platformas operators ir ECDC. EWRS jau ir sekmīgi izmantota, lai brīdinātu, apmainītos ar informāciju un koordinētu pasākumus, reaģējot uz pašreizējiem un agrākiem infekcijas slimību pārrobežu uzliesmojumiem (Covid-19, pērtiķu baku vīruss, pandēmiskā gripa, Ebolas vīrusslimība u. c.)
EWRS attiecas uz visiem apdraudējumiem, ieskaitot bioloģiskus, ķīmiskus, ar vidi saistītus apdraudējumus un nezināmās izcelsmes apdraudējumus, kā ekstremāli laikapstākļi, vulkānisko pelnu mākoņi, ķīmisku vielu noplūdes vai bioloģiski apdraudējumi, piemēram, biotoksīni.
EWRS darbojas saskaņā ar stingriem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz personas datu pārvaldību. Komisijas Īstenošanas Lēmumā (ES) 2017/253 ir noteiktas procedūras brīdinājumu izziņošanai agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā, kā arī noteikumi, kas regulē informācijas apmaiņu, konsultēšanos un ar pārrobežu veselības apdraudējumiem saistītu pasākumu koordināciju.
Komisijas Ieteikumā (ES) 2017/1140 ir paredzēti arī noteikumi par personas datiem, kuru apmaiņu var veikt agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā (EWRS), lai koordinētu kontaktu izsekošanas pasākumus attiecībā uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem. Šie tiesību akti, kuros noteiktas EWRS procedūras, tiks atjaunināti pēc jaunās Regulas (ES) 2022/2371 pieņemšanas.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi un jauno Regulu (ES) 2022/2371, kas paredz, ka EWRS platforma atbalsta ziņošanu par visu veidu apdraudējumiem, pašlaik EWRS ietvaros tiek veikti pielāgojumi.
EWRS tāpat būtu jāaptver informācijas apmaiņa par pasākumiem sabiedrības veselības, riska novērtējuma un krīzes pārvarēšanas jomās, piemēram, tāda, kurai nepieciešama personas veselības datu apmaiņu, lai būtu iespējama efektīva digitāla un pārrobežu kontaktu izsekošana un medicīniska evakuācija.
Līdz ar ECDC paplašinātajām pilnvarām arī EWRS ir pastāvīgi jāatjaunina, izmantojot modernās tehnoloģijas, mākslīgo intelektu, satelītu nodrošinātas lietotnes, citas automatizētās kontaktu izsekošanas tehnoloģijas utt.
Kad un kā tiek aktivizēta agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma
EWRS kompetentās iestādes vai Eiropas Komisija nāk klajā ar brīdinājumu, ja nopietns pārrobežu veselības apdraudējums:
- ir neierasts vai negaidīts konkrētajā vietā un laikā;
- izraisa ievērojamu saslimstību vai mirstību, vai arī strauji izplatās;
- pārsniedz valsts reaģēšanas spējas un skar vairāk nekā vienu ES valsti;
- prasa koordinētu reaģēšanu Savienības līmenī.
Brīdinājumus nosūta ne vēlāk kā 24 stundas pēc tam, kad ES valsts vai Komisija uzzina par apdraudējumu. Piemēram, pirmo paziņojumu par vīrusu, ko pēcāk apzīmēja ar nosaukumu SARS-CoV-2 (vīruss, kas izraisa Covid-19), Komisija nosūtīja jau 2020. gada 9. janvārī, pāris dienas pēc tam, kad Ķīna ziņoja par līdz šim nezināma vīrusa izplatīšanos.
Reaģējot uz Covid-19, EWRS ir arī atbalstījusi pasažieru lokalizācijas veidlapu datu apmaiņu pārrobežu kontaktu izsekošanai. Kontaktu izsekošana ir būtisks instruments efektīvai reaģēšanai, kas ļauj ātri identificēt iespējami inficētas personas, lai tās varētu izolēt, testēt vai ārstēt.
Tas savukārt palīdz apturēt vai palēnināt slimības izplatīšanos. Pasažieru datu apmaiņa, izmantojot EWRS, bija iespējama, pateicoties diviem tiesību aktiem:
- Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/858 par brīdinājumiem, kas saistīti ar tādu pasažieru kontaktu izsekošanu, kuri identificēti, izmantojot pasažieru lokalizācijas veidlapas
- Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1212 par brīdinājumiem, kas saistīti ar tādu eksponētu personu kontaktu izsekošanu, kuras identificētas, izmantojot pasažieru lokalizācijas veidlapu.
