Visaptveroša pieeja garīgajai veselībai
Garīgā veselība ir neatņemama vispārējās veselības sastāvdaļa. Tā ir viena no prioritātēm Komisijas darbā, ar kuru tā pēdējo 25 gadu laikā ir atbalstījusi pasākumus un projektus, kas uzlabo personu garīgo veselību ES un ārpus tās.
Savā 2022. gada runā par stāvokli Eiropas Savienībā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja par Komisijas nodomu 2023. gadā nākt klajā ar “jaunu iniciatīvu attiecībā uz garīgo veselību”.
2023. gada 7. jūnijā Komisija pieņēma paziņojumu par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai, kas palīdzēs dalībvalstīm un ieinteresētajām personām ātri reaģēt uz izaicinājumiem garīgās veselības jomā.
Paziņojums ir jaunas pieejas sākumpunkts. Pēc plašām konsultācijām ar dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem tika izstrādāta visaptveroša, uz profilaksi un daudzām ieinteresētajām personām orientēta pieeja garīgās veselības jomā.
Jaunā pieeja atzīst, ka garīgā veselība nav tikai veselības joma un ka tā lielā mērā skar tādas jomas kā izglītība, digitalizācija, nodarbinātība, pētniecība, pilsētattīstība, vide un klimats.
Iniciatīva pamatojas uz esošās politikas, pieejām un darbībām. 20 vadošās iniciatīvas paziņojumā, kas nosaka finansējuma iespējas 1,23 miljardu eiro apmērā, tieši un netieši palīdzēs dalībvalstīm panākt visaptverošu pieeju garīgās veselības jomā.
Garīgās veselības stāvoklis Eiropā
Bažas, nemiers un depresija, ko izraisījušas pandēmijas postošās sekas, Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, krīze klimata jomā, bezdarbs un dzīves dārdzības pieaugums, digitālās sfēras un sociālo mediju radītais spiediens, ir saasinājušas jau tā slikto garīgās veselības stāvokli, jo īpaši bērnu un jauniešu vidū.
Ziņojumā “Pārskats par veselību: Eiropa 2018” tika uzsvērts, ka garīgās veselības problēmas skar aptuveni 84 miljonus personu visā ES. Papildus personiskajām ciešanām garīgās veselības problēmām ir finansiālas sekas mūsu sabiedrībā. Tiek lēsts, ka ar garīgās veselības problēmām saistītās kopējās izmaksas pārsniedz 4 % no IKP (vairāk nekā 600 miljardi eiro) 27 ES valstīs un Apvienotajā Karalistē.
2022. gada ziņojums “Pārskats par veselību” parādīja, ka gandrīz katrs otrais Eiropas jaunietis ziņo par garīgās veselības aprūpes vajadzībām, kuras nav apmierinātas, un ka to jauniešu īpatsvars, kuri ziņo par depresijas simptomiem, vairākās ES valstīs pandēmijas laikā vairāk nekā divkāršojās.
Daudzas valstis ir īstenojušas pasākumus, lai aizsargātu jauniešu garīgo veselību un piedāvātu palīdzību. Tomēr pašreizējo izaicinājumu apmērs ir tāds, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nepieļautu, ka pandēmija nodara paliekošu kaitējumu šai paaudzei. Tālab prioritātes ir jāpārorientē uz profilaksi: mērķis ir novērst uzvedības nosacītus un ar vidi saistītus riska faktorus un veikt vērienīgākus pasākumus garīgās veselības veicināšanai un garīgās veselības profilaksei.
Pārskats par darbībām garīgās veselības jomā
Kā to apliecina pārskats par tās iepriekšējām aktivitātēm, Eiropas Komisija pastāvīgi ir pielikusi pūles, lai uzlabotu iedzīvotāju garīgo veselību.
Pārskats par pašreizējiem projektiem:
1. Laba prakse
Komisija atbalsta dalībvalstis labākās prakses nodošanā. Tālab tika izveidots paraugprakses portāls, lai dokumentētu tādu praksi un tās īstenošanu ES, kā arī darītu to pieejamu.
2018. gadā ES dalībvalstis par prioritāti noteica garīgo veselību kā labākās prakses īstenošanas jomu. 2019. gada maijā ES valstis tika iepazīstinātas ar labas prakses piemēru priekšatlasi; valstis šos piemērus pēc tam sarindoja saskaņā ar to atbilstību to konkrētajām prioritātēm. Trīs visaugstāk novērtētie prakses piemēri tiek īstenoti ar finansiālu atbalstu Trešās veselības programmas 2020. gada darba plāna ietvaros. Tie ir šādi:
- garīgās veselības sistēmas reforma, kas vērsta uz to, lai stiprinātu uz pacientu orientētus kopienās balstītus pakalpojumus, tādus, kādi tiek ieviesti Beļģijā;
- Austrijā izstrādāta pašnāvību novēršanas programma vairākos līmeņos;
- Eiropas sadarbības ietvaros izstrādāta secīgi veidota intervences programma depresijas novēršanai.
Darbs tika sākts 2021. gadā ar Vienoto rīcību ImpleMENTAL, kuras mērķis ir izvērst Beļģijas garīgās veselības sistēmas reformas elementus un Austrijas pašnāvību novēršanas programmu. Šī rīcība apvieno 21 valsti, kuras saņem finansiālu atbalstu 5,4 miljonu eiro apmērā. Intervence depresijas saistībā tiek īstenota projekta European Alliance Against Depression-Best ietvaros, kurā piedalās 10 valstis. EK atbalsta projektu ar finansiālo ieguldījumu 1,6 miljonu eiro apmērā.
PVO Eiropas reģionālais birojs atbalsta vienotās rīcības ImpleMENTAL ietvaros pieliktos pūliņus attiecībā uz apmācību un spēju nostiprināšanu ar ieguldījuma nolīgumu 1 miljona eiro apmērā programmas "ES – veselībai" 2022. gada darba plāna ietvaros.
Uzaicinājums iesniegt labāko daudzsološo praksi garīgās veselības jomā tiks izsludināts 2023. gada jūnijā. Tas arī atbalstīs paziņojumā par garīgo veselību noteikto darbību īstenošanu. Uzaicinājums būs pieejams šeit.
2. Iniciatīva “Veselīgāka sabiedrība”
Visaptverošu pieeju garīgajai veselībai atbalsta arī Komisijas 2022. gada jūnijā iesniegtā ES iniciatīva attiecībā uz nepārnēsājamām slimībām “Veselīgāka sabiedrība”. Šī iniciatīva palīdz ES valstīm noteikt un īstenot efektīvu politiku un darbības, lai mazinātu slogu, ko rada galvenās nepārnēsājamās slimības, uzlabotu iedzīvotāju veselību un labklājību, kā arī samazinātu nevienlīdzību veselības jomā.
“Garīgā veselība un neiroloģiski traucējumi” ir viens no pieciem galvenajiem šīs iniciatīvas virzieniem. Šī iniciatīva, kas izstrādāta sadarbībā ar ES valstīm un ieinteresētajām personām, atbalsta darbības, kam ir liela ietekme visos aptvertajos aspektos, vai runa būtu par labklājības veicināšanu un proaktīvu profilaksi, vai arī par tādu personu sociālu iekļaušanu, kuras cieš no ilgtermiņa slimībām. Darbs, kas tiek īstenots garīgajai veselībai veltītās iniciatīvas ietvaros koncentrējas uz četrām prioritārajām jomām:
- atbalsts garīgajai veselībai labvēlīgiem apstākļiem un noturības stiprināšana, integrējot garīgo veselību visās politikas jomās;
- atbalsts garīgajai labklājībai un garīgās veselības traucējumu profilakse;
- savlaicīga un līdztiesīga piekļuve augstas kvalitātes veselības pakalpojumiem garīgās veselības jomā;
- tiesību aizsardzība, sociālās iekļaušanas uzlabošana un cīņa pret aizspriedumiem garīgās veselības problēmu sakarā.
Darbības šajās jomās jau tiek īstenotas un turpināsies līdz 2027. gadam.
3. Spēju veidošana
Līdztekus paziņojumam par garīgo veselību Komisija kopā ar Pasaules Veselības organizāciju un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju izveidoja projektus, lai, izmantojot tehnisko palīdzību un spēju veidošanu labākās prakses nododošanai un īstenošanai garīgās veselības jomā, sniegtu katrai ES dalībvalstij individuāli pielāgotu atbalstu.
Garīgās veselības projektu finansēšana
Komisija saskaņā ar programmas “ES — veselībai” gada darba plāniem sniedz finansiālu atbalstu dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai īstenotu pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut un pārvaldīt garīgās veselības problēmas. Pēdējos trijos gados vairāk nekā 30 miljoni eiro jau ir piešķirti projektiem, kas pievēršas sabiedrības veselības aspektiem garīgās veselības jomā, ieskaitot garīgās veselības sistēmas reformu.
2022. gada 22. novembrī tika pieņemta darba programma “ES — veselībai 2023”, no kuras arī turpmāk tiks piešķirti līdzekļi garīgās veselības veicināšanai un problēmu novēršanai šajā jomā. Šīs darba programmas ietvaros būs pieejami vairāk nekā 18 miljoni eiro:
- 6 miljoni eiro dalībvalstu iestāžu savstarpējai sadarbībai saskaņā ar kopīgo rīcību ar garīgo veselību saistīto izaicinājumu pārvarēšanai.
- 2,36 miljoni eiro ieinteresētajām personām, lai atbalstītu projektus, kas saistīti ar garīgās veselības veicināšanu, profilaksi un garīgās veselības problēmu pārvaldību.
- Abas darbības būs vērstas uz īpaši neaizsargātām grupām, tādām kā migranti, bēgļi, romi un no Ukrainas pārvietotas personas.
- 10 miljoni eiro ir piešķirti:
- projektiem, kuru mērķis ir pārvarēt vēža pacientu un vēzi pārcietušo personu, viņu aprūpētāju un ģimeņu pshiskās problēmas, kā arī
- tāda Eiropas garīgās veselības kodeksa izstrādei, kas dos iedzīvotājiem iespējas rīkoties, palīdzēs vairot izpratni par garīgo veselību un uzlabos zināšanas veselības jomā.
Pārvaldība
Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai veicinātu labu garīgo veselību un novērstu garīgās veselības traucējumus.
Sadarbība un apmaiņa ar dalībvalstīm tika īstenota Sabiedrības veselības ekspertu grupas garīgās veselības apakšgrupā. Tās locekļi ir izteikuši nelokāmu atbalstu garīgās veselības pasākumiem ar ES pievienoto vērtību.
Komisijas atbalsts un koordinācija palīdzēs tām mazināt cilvēku ciešanas, uzlabot veselības aprūpes un sociālās labklājības sistēmu noturību un ilgtspēju, samazināt izmaksas ekonomikai un sabiedrībai un veidot un nodrošināt veselīgu darbaspēku. Tas mums palīdzēs sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un PVO mērķus nepārnēsājamu slimību jomā.
Regulāra mijiedarbība un sadarbība ar visām galvenajām ieinteresētajām personām tiks nodrošināta, izmantojot īpašu garīgās veselības tīklu ES Veselības politikas platformas ietvaros.
Atbalsts Ukrainai — pārvietoto personu un bēgļu garīgā veselība
Bēgļiem un pārvietotām personām, jo īpaši tām, kas bēg no kara, kā pārvietotās personas no Ukrainas, ir vajadzīgs atbalsts garīgās veselības jomā un ātri risinājumi, lai mazinātu viņu ciešanas.
Komisija ir mobilizējusi pāri par 30 miljonus eiro no programma “ES – veselībai”, lai atbalstītu personas no Ukrainas, kurām nepieciešama neatliekamā palīdzība saistībā ar garīgo veselību un traumterapija.
Ar Starptautisko Sarkanā Krusta federāciju ir parakstīts iemaksu nolīgums 28,4 miljonu eiro apmērā, lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem pārvarēt viņu traumas un piedāvātu viņiem atbalstu garīgās veselības jomā. ES valstis, kurās strādā Sarkanais Krusts, ir Polija, Ungārija, Rumānija, Čehija un Slovākija.
Pārvietotās personas no Ukrainas arī ir uzmanības centrā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus 3 miljonu eiro vērtībā, ar kuru nākušas klajā nevalstiskās organizācijas. Tas aptver četrus priekšlikumus, un mērķis veicināt labu praksi migrantu un bēgļu garīgās veselības un psiholoģiskās labklājības uzlabošanai. Visi četri projekti tika sākti 2023. gadā.
Turklāt Komisija piedāvā dažādus tiešsaistes kursus un citus mācību materiālus par migrantu veselību ECDC virtuālās akadēmijas un tīkla “Migrācija un veselība: speciālistu apmācība” tīmekļvietnēs Veselības politikas platformā.
Šie kursi tika izstrādāti ar Trešās veselības programmas atbalstu.
Tīkls “Atbalsts Ukrainai, ES dalībvalstu kaimiņvalstīm un Moldovai”, kas ir pieejams Veselības politikas platformā, tika izveidots, lai apvienotu pilsoniskās sabiedrības, pacientu grupu un veselības aprūpes speciālistu pūliņus apmierināt Ukrainas sabiedrības un pārvietoto personu medicīniskās vajadzības.
Garīgā veselība un Covid-19
Pandēmija un tās sekas īpaši noslogoja garīgās veselības pakalpojumus.
Ziņojums “Pārskats par veselību: Eiropa 2020” uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija un tai sekojošā ekonomikas krīze iedzīvotājiem radīja psiholoģisku slogu, kas arvien pieaug — dati liecina par augstākiem stresa, trauksmes un depresijas līmeņiem. Jaunieši un personas, kuras ir piederīgas zemāku ienākumu grupām, tiek uzskatīts, ir pakļauti paaugstinātam riskam. Pandēmijas negatīvā ietekme uz garīgo veselību jo īpaši izpaudās kā veselības aprūpes traucējumi, kas skāra iedzīvotājus ar esošām garīgās veselības problēmām.
Dažus mēnešus pēc pandēmijas sākuma Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts veselības politikai veltītajā platformā izveidoja īpašu telpu, kas ļauj organizācijām, kas darbojas sociālajā un veselības jomā, kopīgot specifisku, ar Covid-19 saistītu praksi un zināšanas garīgās veselības jomā. Šis virtuālais tīkls, kuru koordinē “Mental Health Europe”, īpaši pievēršas neaizsargāto grupu, kā bezpajumtnieki, dažādu psihisku slimību pacienti un vecāka gadagājuma ļaudis, vajadzībām. Tīmekļvietnē ir arī virtuāla bibliotēka.
Divi projekti (Mentality un Step in) tiek finansēti, lai atbalstītu uz vietas īstenotu labu praksi ar tiešu ietekmi uz pūliņiem, kuru mērķis ir reaģēt uz garīgās veselības problēmām Covid-19 pandēmijas laikā.
No programmas “ES – veselībai” 2021. gada darba plāna uz vietas īstenota laba prakse ar tiešu ietekmi uz pūliņiem, kuru mērķis ir pārvarēt izaicinājumus garīgās veselības jomā Covid-19 pandēmijas laikā, tika atbalstīta ar finanšu ieguldījumu 750 000 eiro apmērā. Atlasīto projektu darbībām bija jāsākas 2022. gada rudenī.
2021. gada ES Veselības balvas ietvaros Komisija apbalvoja kopienā bāzētas iniciatīvas, kas mazina Covid-19 ietekmi uz garīgo veselību. Apbalvošanas ceremonija notika 2022. gada 4. maijā: ar balvas ieguvušajām un atlasītajām iniciatīvām var iepazīties bukletā par Covid-19 ietekmi uz garīgo veselību.
