2020. gada septembrī Komisija nāca klajā ar jaunu paktu par migrāciju un patvērumu, kurā izklāstīta taisnīgāka pieeja migrācijas un patvēruma pārvaldībai. Mērķis ir panākt jaunu līdzsvaru starp atbildības un solidaritātes taisnīga sadalījuma principiem un vairot uzticēšanos ar visaptverošāku pieeju un modernizētām procedūrām. Paktā ierosināts paātrināt migrācijas procesus un stiprināt migrācijas un robežu politikas pārvaldību.
Paktā ir iekļauta arī migrantu veselība un veselības aprūpe, ieviešot veselības pārbaudes, kas ļaus laicīgi noteikt migrantu potenciālās vajadzības.
ES tiesību aktu reformas priekšlikumi
Jaunais Migrācijas un patvēruma pakts
Šis pakts nosaka, kā pabeigt sarunas par 2016. un 2018. gadā apstiprinātajiem reformu priekšlikumiem, lai padarītu procedūras efektīvākas un sniegtu lielākas garantijas migrantiem.
Eiropas Komisija ir arī paziņojusi par šādiem jauniem tiesību aktu priekšlikumiem, kuri jāiekļauj paktā:
- priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām. Saskaņā ar jauno priekšlikumu personām, kas ieceļo ES, neizpildot ieceļošanas nosacījumus, jaunās pirmsieceļošanas skrīninga procedūras ietvaros būs jāiziet obligātas veselības pārbaudes, lai noteiktu, vai ir vajadzīgs papildu atbalsts;
- grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES;
- priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par patvēruma un migrācijas pārvaldību;
- priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko risina krīzes un nepārvaramas varas situācijas migrācijas un patvēruma jomā.
Citi priekšlikumi
2016. gada jūnijā Komisija pieņēma rīcības plānu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai ES dalībvalstīs. Šis plāns satur vairākus priekšlikumus attiecībā uz veselības aprūpi un Zilās kartes direktīvas pārskatīšanu. Šī pārskatīšana ir nepieciešama, lai novērstu kvalificētu darbinieku trūkumu un piesaistītu augsti kvalificētus trešo valstu valstspiederīgos, tostarp veselības aprūpes speciālistus.
2016. gada jūlijā Eiropas Komisija apstiprināja otro priekšlikumu paketi, kas paredz reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, tostarp tiesību aktus, kas satur noteikumus par veselības aprūpi, tādus kā:
- regula par patvēruma procedūrām
- regula par nosacījumiem, kuri ir jāizpilda patvēruma meklētājiem
- direktīva par uzņemšanas nosacījumiem
Šie priekšlikumi ir daļa no jaunā Migrācijas un patvēruma pakta.
Ko dara ES?
Komisijas pirmā prioritāte ir atbalstīt tās valstis, kas uzņem lielu skaitu migrantu. Lielākā daļa migrantu ir veseli, kad viņi ierodas ES. Tomēr viņu veselības stāvoklis, iespējams, ir pasliktinājies viņu ceļojumu laikā vai viņi ir cietuši no kādām slimībām pirms ierašanās ES.
Runa ir, piemēram, par ārkārtēju fizisku un garīgu pārslodzi, dehidrāciju vai pārmērīgu atdzišanu, iespējams, kopā ar citām problēmām tādām kā nepiemēroti dzīves apstākļi, neveselīgs dzīvesveids vai hroniskas slimības, kas var ietekmēt viņu fizisko un garīgo veselību.
Ko ES dara, lai palīdzētu?
- Sniedz finansiālu palīdzību, lai uzlabotu neaizsargāto migrantu veselības aprūpi, lai iekļautu viņus valstu veselības aprūpes sistēmās un sagatavotu veselības aprūpes speciālistus.
- Palīdz valstīm, kurās ir īpaši augsts migrācijas līmenis, apmierināt vajadzības veselības jomā un veicina labas prakses apmaiņu veselības aprūpes modeļu jomā.
- Ar Veselības drošības komitejas palīdzību koordinē šādus pasākumus:
- vākt medicīnisko materiālu pieprasījumus no visvairāk skartajām ES valstīm, lai citas ES valstis varētu atbildēt ar papildu jaudu,
- uzraudzīt infekcijas slimības ar Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas palīdzību,
- apvienot tīklā tos nacionālos kontaktpunktus, kuru pārziņā ir veselība, civilā aizsardzība, patvērums, migrācija un integrācijas fondi.
- Tā sadarbojas ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, Pasaules Veselības organizācijas Eiropas biroju un Starptautisko Migrācijas organizāciju, lai labāk apzinātu un apmierinātu ES valstu un bēgļu vajadzības.
- Izstrādā mācību programmas un mācību materiālus veselības aprūpes un citiem speciālistiem, kas strādā ar migrantiem, lai iepazīstinātu viņus ar slimībām, par kurām viņi zina mazāk, un sniedz informāciju par dažādām kultūras perspektīvām un nesen ieceļojušo migrantu un bēgļu īpašajām vajadzībām.
Norādījumi
ES arī sagatavoja pacienta karti un pievienoto veselības aprūpes speciālistu rokasgrāmatu, kas sniedz veselības aprūpes speciālistiem instrumentus, kas ļauj noteikt jaunpienākušo migrantu un bēgļu medicīnisko vēsturi un viņu tūlītējās vajadzības.
2020. gada aprīlī Komisija iesniedza jaunas Covid-19 vadlīnijas par attiecīgo ES noteikumu īstenošanu patvēruma, atgriešanas procedūru un pārmitināšanas jomā.
2020. gada jūnijā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs publicēja Norādījumus par Covid-19 infekciju profilaksi un kontroli migrantu un bēgļu uzņemšanas un aizturēšanas centros ES/EEZ un Apvienotajā Karalistē, kuri satur zinātniskus ieteikumus par sabiedrības veselības principiem, kas jāievēro, lai novērstu slimības izplatīšanos.
Projektu izstrāde
Kopš 2003. gada ES ir īstenojusi vairākus projektus, reaģējot uz nevienlīdzību veselības un veselības aprūpes jomā, tostarp to nevienlīdzību, kas skar migrantus, un izvērtējot atšķirības veselības aprūpes pieejamībā, lai stimulētu migrantu pastiprinātu integrāciju nacionālajās veselības aprūpes sistēmās.