Daži pierādījumi liecina, ka uz sauszemes esošu naftas un gāzes atradņu izpēte un izmantošana ir kaitīga veselībai, bet dati ir nepietiekami
Prof. Peters Hūts (Peter Hoet), Vides un jauno risku zinātniskās komitejas (SCHEER) loceklis un SCHEER darba grupas naftas un gāzes jautājumos priekšsēdētājs (Lēvenes Katoļu universitātes Medicīnas fakultāte, Beļģija).
Eiropas Komisija pirms neilga laika lūdza Vides un jauno risku zinātnisko komiteju novērtēt risku, ko sabiedrības veselībai rada uz sauszemes esošu naftas un gāzes atradņu izpētes darbības, kuras komerciāli īsteno Eiropas Savienībā, un apzināt trūkstošās zināšanas. Zinātniskā komiteja sniedza savu atbildi galīgajā atzinumā par sekām un risku, ko sabiedrības veselībai rada naftas un gāzes ieguves darbības uz sauszemes ES.
Ieguves darbību rezultātā vidē var nonākt vairāk nekā 1300 dažādas ķīmiskās vielas, taču zināšanas par to, kā tās var ietekmēt tuvumā dzīvojošo personu veselību, ir ļoti nepilnīgas.
Uzsākot darbu šī pilnvarojuma ietvaros, zinātniskā komiteja bija pārsteigta par to, cik maz līdz šim ir zinātniski vērtēts un uzraudzīts ilggadēju naftas un gāzes izpētes un ieguves objektu apkārtējās vides stāvoklis un to cilvēku veselība, kuri dzīvo netālu no šādiem objektiem ES. Pārsteigums bija vēl jo lielāks, ņemot vērā daudzos amerikāņu pētījumus par līdzīgām darbībām, kā arī tādu zinātnisko datu daudzumu, kuri norāda uz šo darbību iespējamām negatīvām sekām.
Savā atzinumā zinātniskā komiteja secina, ka pašreizējie epidemioloģiskie pētījumi sniedz vājus un mērenus pierādījumus tam, ka tādu naftas un gāzes atradņu izpēte un izmantošana, kuras atrodas uz sauszemes, apdraud iedzīvotāju veselību. Tajā arī norādīts, ka dažu veidu vēža slimību un dzemdību sarežģījumu risks var būt augstāks to personu vidū, kas dzīvo uz sauszemes esošu naftas un gāzes izpētes un ieguves objektu tuvumā.
Zinātniskā komiteja arī konstatēja robus zināšanās un, lai tos novērstu, ieteica īstenot šādus pasākumus:
- izveidot centralizētu un harmonizētu reģistru, kas aptver visus naftas un gāzes izpētes un ieguves objektus ES;
- veikt analītiskos un modelēšanas pētījumus, lai identificētu, kvantificētu un raksturotu iedarbību un tās līmeņus šo objektu tuvumā;
- veikt mērķtiecīgas biouzraudzības pētījumus un novērtēt iedarbību, kurai ir pakļauti potenciāli apdraudētie iedzīvotāji;
- veikt liela mēroga epidemioloģiskos pētījumus, tostarp precīzu iedarbības novērtējumu;
- veikt kvantitatīvus riska novērtējuma pētījumus.
No 2017. gada 22. marta līdz 6. maijam zinātnisko komiteju tīmekļa vietnē tika aizvadīta sabiedriskā apspriešana par sākotnējo atzinumu. Informācija par šo sabiedrisko apspriešanu tika aktīvi izplatīta valsts iestādēm, starptautiskām organizācijām un citām ieinteresētajām personām.
Zinātniskā komiteja rūpīgi izskatīja visus šajā periodā iesniegtos komentārus un norādes, un atbilstīgi būtiskajiem komentāriem pēc vajadzības tika rediģēts atzinuma attiecīgo sadaļu teksts un tika pievienoti skaidrojumi.
Sīkāka informācija
- Galīgais atzinums par iedarbību un risku, ko sabiedrības veselībai ES rada naftas un gāzes izpētes un ieguves objekti, kas atrodas uz sauszemes.
- Lasiet faktu lapu, kas satur atzinuma kopsavilkumu viegli lasāmā valodā
Publicēta desmitā redakcija norādījumiem par kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu testēšanu un to nekaitīguma novērtēšanu
Šie norādījumi satur vispārīgas vadlīnijas gatava kosmētikas līdzekļa drošuma novērtēšanai. Šis dokuments galvenokārt attiecas uz to kosmētikas vielu testēšanu un drošības novērtēšanu, kuras ir uzskaitītas šīs jomas ES tiesību aktos, kā arī uz vielām, kuru sakarībā tika konstatētas drošuma problēmas, bet tas attiecas arī uz visām vielām, ko paredzēts izmantot kosmētikas līdzekļos. Norādījumi arī var būt noderīgi, lai sagatavotu gatava kosmētikas līdzekļa informatīvo dokumentāciju, kas ir obligāta saskaņā ar tiesību aktiem par kosmētikas līdzekļiem.
Patērētāju drošības zinātniskā komiteja — neatkarīgu zinātnieku grupa, kas sniedz konsultācijas Eiropas Komisijai par patēriņa precēm, — regulāri atjaunina norādījumus, lai atspoguļotu pārmaiņas nozarē un kosmētikas līdzekļu sastāvdaļās, kā arī progresu un izmaiņas zinātniskajā metodoloģijā.
Kopš pēdējās pārskatīšanas 2016. gada aprīlī norādījumi tika atjaunināti, lai atspoguļotu jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus. Šī jaunākā versija — desmitā norādījumu redakcija — atspoguļo to, ka pilnā mērā ir ieviests aizliegums veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem un laist tirgū uz dzīvniekiem izmēģinātus kosmētikas līdzekļus. Tā akcentē metodes, kurās neizmanto dzīvniekus un ko dēvē arī par “jaunās pieejas metodēm”, lai gan ir aptvertas arī agrākās, in vivo, metodes.
Ir iekļauta arī sadaļa par pierādījumu svaru, kā arī jauna infografika un rīkkopa genotoksicitātes testēšanai, un sadaļa par kosmētikas sastāvdaļu iedarbību ir būtiski paplašināta.
Sīkāka informācija