Kopsavilkuma ziņojumā, ko publicē kopā ar valstu veselības profiliem, tiek aplūkotas dažas no galvenajām ES veselības sistēmu politisko reformu tendencēm. To sagatavo Eiropas Komisija, izmantojot finansējumu no programmas “ES – veselībai” un sadarbojoties ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) un Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centru.
2025. gada ziņojuma “Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā” kopsavilkuma ziņojumam ir divas daļas.
1. daļa: aktuālās problēmas un politikas risinājumi
Ziņojuma 1. daļā tiek aplūkotas aktuālās problēmas un politikas risinājumi četrās prioritārās jomās.
- Profilakses stiprināšana ar mērķi samazināt nepārnēsājamu slimību radīto slogu veselības aprūpei un ekonomikai
- Nepārnēsājamas slimības ir galvenais novēršamu slimību un nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Attiecīgi 2022. gadā tika zaudēti 2,4 miljoni potenciālo produktīvo dzīves gadu, un vairāk nekā 725 000 nāves gadījumu būtu bijis iespējams novērst.
- Nepārnēsājamu slimību izraisītas mirstības novēršana Eiropas Savienībā laikposmā no 2022. līdz 2040. gadam par 12 % samazinātu darbaspēka sarukšanu sabiedrības novecošanas dēļ.
- Dalībvalstis reaģē ar politiku, kas vērsta pret tabakas un nikotīna lietošanu, pārmērīgu alkohola patēriņu, aptaukošanos un fiziskās aktivitātes trūkumu, jo īpaši jauniešu vidū.
- Šie pasākumi ir jāturpina pielāgot, lai risinātu jaunas problēmas, kā veipošana un bērnu aptaukošanās.
- Primārās aprūpes pārveide no spriedzei pakļautām sistēmām uz noturīgiem veselības sistēmu pamatiem
- ES primārā aprūpe saskaras ar pieaugošu pieprasījumu, kas saistīts ar sabiedrības novecošanu, hronisku investīciju nepietiekamību un darbaspēka trūkumu.
- Tikai katrs piektais ārsts Eiropas Savienībā ir ģimenes ārsts. 2024. gadā vairāk nekā trešdaļa Eiropā dzīvojošo pieaugušo (35 %) ziņoja par ilgstošu slimību vai veselības problēmu. Vecuma grupā virs 65 gadiem šis īpatsvars sasniedza 60 %.
- Dalībvalstis īsteno reformas, lai piesaistītu un noturētu primārās aprūpes sniedzējus un izstrādātu integrētākas sistēmas, kas uzlabo piekļuvi, orientāciju uz pacientu un efektivitāti.
- Digitālās veselības pakalpojumu izvēršana veselības aprūpes sistēmas atslogošanai
- Covid-19 pandēmijas kontekstā Eiropas veselības datu telpa (EVDT) un Mākslīgā intelekta akts ir būtiski paātrinājuši digitālo pārveidi veselības aprūpē.
- Reaģējot uz pieaugošajām prasībām veselības aprūpes jomā un darbaspēka trūkumu un atbalstot inovāciju un augsti kvalificētu darbvietu radīšanu veselības aprūpes tehnoloģiju nozarē, investīcijas ar veselību saistītās IKT kopš 2021. gada ir palielinājušās par aptuveni 30 %.
- Līdz 2024. gada beigām visas ES dalībvalstis bija ieviesušas e-veselības pacienta karšu (EVPK) piekļuves pakalpojumus, un lielākajā daļā valstu (85 %) tehniskas iespējas piekļūt savām EVPK bija vismaz 80 % iedzīvotāju.
- Farmācijas nozares reformu veicināšana cenas ziņā pieejamas piekļuves un inovācijas nodrošināšanai
- 2023. gadā izdevumi par aptieku zālēm Eiropas Savienībā veidoja aptuveni 60 % no kopējiem farmācijas izdevumiem un 13 % no kopējiem izdevumiem veselības jomā.
- Ņemot vērā zāļu cenu kāpumu un augošo pieprasījumu pēc tām, dalībvalstis laikā no 2020. līdz 2025. gadam farmācijas nozarē ir īstenojušas svarīgas reformas, lai uzlabotu zāļu pieejamību un to cenu pieņemamību. Šīs reformas atbalsta ES tiesību akti farmācijas jomā un Veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas regula.
2. daļa: galvenie konstatējumi un diagramma par katru valsti
2. daļā ir iekļauti lappusi gari kopsavilkumi, kuros ietverti galvenie konstatējumi no visiem valstu veselības profiliem un diagramma, kurā attiecībā uz konkrētu tematu sniegti dati par katru valsti.
Iepriekšējo gadu ziņojumi
- Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā: 2023. gada kopsavilkuma ziņojums
- Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā: 2021. gada kopsavilkuma ziņojums
- Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā: 2019. gada kopsavilkuma ziņojums
- Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā: 2017. gada kopsavilkuma ziņojums
