Programma “ES – veselībai” ir ES vērienīgā reakcija uz Covid-19 pandēmiju. Pandēmija atstāja būtiskas sekas uz medicīnas un veselības aprūpes personālu, pacientiem un veselības aprūpes sistēmām Eiropā. Jaunā programma “ES – veselībai” nav paredzēta tikai krīzes situācijām, tā pievērsīsies arī veselības aprūpes sistēmu noturībai.
Ar Regulu (ES) 2021/522 izveidotā programma “ES – veselībai” nodrošinās finansējumu atbalsttiesīgām struktūrām, veselības organizācijām un NVO ES valstīs un programmas asociētajās trešās valstīs.
Rīcības jomas
Ar programmu “ES – veselībai” Eiropas Savienība darbībās ar ES pievienoto vērtību ieguldīs 5,3 miljardus eiro pašreizējās cenās, papildinot ES valstu politiku un īstenojot vienu vai vairākus programmas mērķus.
Programmas 10 konkrētie mērķi un četri vispārīgie mērķi ir šādi.
- Iedzīvotāju veselības uzlabošana un veicināšana Eiropas Savienībā:
- slimību profilakse un veselības veicināšana;
- starptautiskās iniciatīvas un sadarbība veselības jomā.
- Pārrobežu veselības apdraudējumu novēršana:
- profilakse, sagatavotība un reaģētspēja uz pārrobežu veselības apdraudējumiem;
- darbības, kas papildina valsts krājumu veidošanu ar krīzi saistītiem būtiskiem produktiem;
- medicīnas, veselības aprūpes un atbalsta personāla rezerves izveide.
- Uzlabojumi zāļu, medicīnas ierīču un ar krīzi saistītu produktu jomā:
- zāļu, medicīnisko ierīču un ar krīzi saistītu produktu pieejamības nodrošināšana par pieņemamu cenu.
- Veselības aprūpes sistēmu, to noturības un resursu efektīvas izmantošanas stiprināšana:
- spēcīgāki veselības dati, digitālie rīki un pakalpojumi, veselības aprūpes digitālā pārveide;
- uzlabota veselības aprūpes pieejamība;
- ES veselības tiesību aktu izstrāde un īstenošana un uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana;
- integrēts darbs starp dalībvalstu veselības aprūpes sistēmām.
Programma “ES – veselībai” pavērs ceļu Eiropas veselības savienībai, ieguldot steidzamās veselības prioritātēs:
- reaģēšana uz Covid-19 krīzi un ES noturības pastiprināšana pret pārrobežu veselības apdraudējumiem;
- Eiropas plāns cīņai pret vēzi un
- ES zāļu stratēģija.
Mēs turpināsim strādāt arī citās jomās, tādās kā veselības aprūpes sistēmu digitalizācija, pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentu infekciju skaita samazināšana un vakcinācijas līmeņa uzlabošana.
ES plašāk izvērsīs sekmīgās iniciatīvas, piemēram, Eiropas Reto slimību references tīklus, un turpinās starptautisko sadarbību attiecībā uz globāliem veselības apdraudējumiem un problēmām.
Attiecīgās struktūras
Lai “ES – veselībai” kļūtu par realitāti, ir vajadzīga daudzu dalībnieku iesaistīšanās.
- Programmas prioritāšu un stratēģisko ieviržu noteikšanas procesā Komisija konsultējas ar ES dalībvalstīm, un dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju programmas “ES – veselībai” vadības grupā, lai nodrošinātu saskaņotību un papildināmību ar valstu veselības politiku. Pirms Komisijas gada darba programmas pieņemšanas tās sniedz atzinumu programmas “ES – veselībai” komitejā.
- Ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskās sabiedrības un pacientu apvienību pārstāvji, akadēmisko aprindu pārstāvji un veselības aprūpes speciālistu organizācijas sniedz ieguldījumu prioritāšu un stratēģisko ieviržu noteikšanas procesā, kā arī pauž viedokli par vajadzībām, kas jārisina, izmantojot gada darba programmu.
- Eiropas Parlaments tiek informēts par sagatavošanas darbu un informēšanas pasākumiem, kas vērsti uz ieinteresētajām personām.
- Eiropas Komisija sagatavo, pieņem un īsteno gada darba programmas, kā arī uzrauga un ziņo par programmas mērķu sasniegšanu. Komisija jebkurā brīdī var uzklausīt attiecīgo decentralizēto aģentūru un arī neatkarīgu veselības jomas ekspertu viedokli tehniskos vai zinātniskos jautājumos, kas būtiski programmas īstenošanai.
- Programmu īstenos Eiropas Veselības un digitālā izpildaģentūra (HaDEA).
Darba programma
Programma “ES – veselībai” tiek īstenota ar gada darba programmu palīdzību. Ir pieņemta 2022. gada darba programma. Tā aptver darbības četros virzienos: slimību profilakse, gatavība krīzēm, veselības aprūpes sistēmas un digitālā joma ar vispārēju uzsvaru uz vēzi.
Finansējums un konkursi
Iespējas saņemt finansējumu programmas “ES – veselībai” ietvaros izsludina Eiropas Veselības un digitālā izpildaģentūra (HaDEA). Bieži ielūkojieties HaDEA tīmekļlapās, kur ir uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus.
Sinerģija un papildināmība ar citiem fondiem
Veselības jautājumi pēc būtības ir transversāli, proti, tie skar visas jomas. Programma “ES – veselībai” darbojas kopā ar citām Savienības programmām, politikas virzieniem, instrumentiem un darbībām, piemēram:
- Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) — lai atbalstītu mazāk aizsargāto grupu piekļuvi veselības aprūpei;
- Eiropas Reģionālās attīstības fonds — lai uzlabotu reģionālo veselības infrastruktūru;
- programma “Apvārsnis Eiropa” — lai atbalstītu pētniecību veselības jomā;
- ES civilās aizsardzības mehānisms / rescEU — lai izveidotu ārkārtas medicīniskās palīdzības nodrošinājuma rezerves;
- programma “Digitālā Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments — lai izveidotu digitālo infrastruktūru, kas nepieciešama digitālajiem veselības aprūpes rīkiem.
- programma “InvestEU”;
- Vienotā tirgus programma;
- Atveseļošanas un noturības mehānisms;
- programma “Erasmus+”;
- Ārkārtas atbalsta instruments.
Plašāka informācija
- Regula (ES) 2021/522, ar ko izveido Savienības rīcības programmu veselības jomā (programma “ES – veselībai”) 2021.–2027. gadam
- Paziņojums presei: Komisija atzinīgi vērtē programmas “ES – veselībai” stāšanos spēkā
- Jautājumi un atbildes: Programma “ES – veselībai”(2021.–2027. g.)
- Paziņojums presei: Komisija atzinīgi vērtē politisko vienošanos par programmu “ES – veselībai”
- Priekšlikums programmai “ES – veselībai” (ar pielikumiem)
- Informatīvs paziņojums par programmu “ES – veselībai”
- Programmas “ES - veselībai” faktu lapa
- Eiropas atveseļošanas plāns
- Paziņojums par DFS 2021.–2027.gadam
Iepriekšējās veselības programmas
Kopš 2003. gada ES rīcības programmas veselības jomā ir radījušas zināšanas un pierādījumus, kas ir pamatā uz informāciju balstītai politikas veidošanai un turpmākai pētniecībai. No tā izrietošā paraugprakse, rīki un metodika sniedz tiešu labumu gan sabiedrības veselības speciālistiem, gan iedzīvotājiem (piemēram, nodrošinot uzlabotus diagnostikas testus, palīdzot ES valstīm izstrādāt valsts rīcības plānus vēža apkarošanā, uzlabojot pacientu aprūpi).