Kas ir digitālā veselība (e-veselība)?
Digitālā veselība ir tādu rīku un pakalpojumu kopums, kuri izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai atbalstītu un uzlabotu visus veselības aprūpes posmus, sākot ar profilaksi un diagnostiku un beidzot ar ārstēšanu, uzraudzību un pārvaldību.
Eiropas Savienībā e-veselība ir atzīta par būtisku instrumentu, kas palīdz
- nostiprināt veselības aprūpes efektivitāti;
- uzlabot aprūpes kvalitāti;
- paplašināt vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem;
- dot iedzīvotājiem iespēju uzņemties aktīvu lomu savas veselības pārvaldībā;
- atbalstīt veselības aprūpes darbiniekus viņu ikdienas darbā.
Šī daudzdisciplīnu joma apvieno veselības aprūpes darbiniekus, pētniekus, politikas veidotājus un tehniķus, kuri sadarbojas, lai inovāciju izmantotu labākiem veselības aprūpes rezultātiem un ilgtspējīgākām veselības sistēmām.
Digitālās veselības pašreizējais stāvoklis ES
2011. gadā pieņemtā Pārrobežu veselības aprūpes direktīva (2011/24/ES) nodrošina aprūpes nepārtrauktību Eiropas pilsoņiem pāri robežām. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji var piekļūt veselības aprūpes pakalpojumiem citās dalībvalstīs ar nosacījumiem, kas ir līdzīgi tiem, kuri ir spēkā viņu valstī.
Direktīva ļauj dalībvalstīm droši, efektīvi un sadarbīgi apmainīties ar veselības datiem, tā nodrošinot pamatu drošākai un kvalitatīvākai pārrobežu veselības aprūpei.
Ar direktīvas 14. pantu, kas veltīts digitālajai veselībai, tika izveidots e-veselības dienestu tīkls — uz brīvprātības pamata izveidots tīkls, kas savieno par e-veselību atbildīgās valstu iestādes visās dalībvalstīs. Šis tīkls atbalsta sadarbību, uzticēšanos un kopīgu pamatnostādņu un standartu izstrādi, lai veicinātu veselības datu pārrobežu apmaiņu.
Pašlaik visās ES valstīs tiek ieviesti divi elektroniski pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumi — e-receptes un pacientu veselības pārskati. Iedzīvotāji var aplūkot jau ieviestos pakalpojumus vietnē MyHealth@EU, kas ir centralizēta platforma sadarbspējas un veselības datu pārrobežu apmaiņas atvieglošanai.
Pašlaik piekļuve veselības datiem ES ietvaros ir sadrumstalota. Šos datus veselības aprūpes sniedzēji un iestādes vāc un glabā dažādos formātos, un privātpersonām un profesionāļiem ir problēmas tiem piekļūt un tos kopīgot. Šī sadarbspējas trūkuma rezultātā
- pacientiem ir tikai ierobežota piekļuve saviem veselības datiem;
- veselības aprūpes speciālisti, jo īpaši pārrobežu gadījumos, pilnu slimības vēsturi saņem ar novēlošanos;
- pētniekiem un politikas veidotājiem ir ierobežota piekļuve anonimizētajiem veselības datiem inovācijas, pētniecības un politikas veidošanas vajadzībām, līdz ar to progress veselības aprūpes jomā tiek kavēts.
Lai gan dažas dalībvalstis ir ieviesušas digitālās veselības sistēmas, citas joprojām izmanto dokumentus papīra formā un izolētas digitālās sistēmas. Lai risinātu šīs problēmas, ir pieņemta jauna regula par Eiropas veselības datu telpu, kas ir viens no spēcīgas Eiropas veselības savienības pamatelementiem.
Kāda būs digitālās veselības nākotne ES?
Eiropas veselības datu telpa (EVDT) ir specifisks ar veselību saistīts pārvaldības satvars, kas izstrādāts veselības datu pārrobežu apmaiņai Eiropas Savienībā, nosakot kopīgus noteikumus, standartus un skaidru praksi, kā arī izveidojot tādas digitālās infrastruktūras kā MyHealth@EU un HealthData@EU, kuru mērķis ir uzlabot veselības aprūpi.
EVDT uzlabos elektronisko veselības datu izmantošanu no pacientu, pētnieku, novatoru un politikas veidotāju puses, un pacientu aprūpe un drošība, kā arī statistika un regulatīvie procesi tiks paātrināti un uzlaboti.
EVDT ir pirmā konkrētai jomai veltītā kopīgā ES datu telpa, kas izveidota Eiropas Datu stratēģijas ietvaros.
Īsumā par Eiropas veselības datu telpu
EVDT trīs galvenie mērķi ir šādi:
- sniegt cilvēkiem iespēju pārvaldīt savus veselības datus un atvieglot datu apmaiņu veselības aprūpes sniegšanai visā ES (datu primārais izmantojums);
- ieviest konsekventu, uzticamu un efektīvu sistēmu veselības datu atkalizmantošanai pētniecībā, inovācijā, politikas veidošanā un regulatīvajās darbībās (datu sekundārais izmantojums);
- veicināt reāla vienota tirgus izveidi attiecībā uz e-veselības pacienta karšu sistēmām.
Datu primārais izmantojums ir tādu jaunu datu izmantojums, kuri savākti un saglabāti datubāzē. Vēlāk tos var atkalizmantot citiem mērķiem (sekundārais izmantojums).
Regulā ir paredzēti skaidri noteikumi par to, kā var izmantot veselības datus nolūkā veicināt veselības aprūpes sniegšanu, pētniecību, inovāciju un politikas veidošanu.
Pateicoties jaunajiem noteikumiem, varēs izmantot potenciālu, ko sniedz veselības datu droša apmaiņa, izmantošana un atkalizmantošana, vienlaikus nodrošinot pilnīgu atbilstību ES augstajiem standartiem datu aizsardzības jomā. Iedzīvotāji viegli un ātri varēs piekļūt saviem digitālajiem veselības datiem visā ES.
Veselības aprūpes speciālisti nepieciešamības gadījumā varēs piekļūt pacientu medicīniskajām kartēm arī citā dalībvalstī, līdz ar to būs iespējams pieņemt lēmumus, kuru pamatā ir pārbaudīti dati, vienlaikus pilnībā ievērojot ES noteikumus datu aizsardzības jomā (datu primārais izmantojums).
EVDT izveido stabilu tiesisko satvaru attiecībā uz veselības datu atkalizmantošanu pētniecības, inovācijas un sabiedrības veselības vajadzībām (datu sekundārais izmantojums). Dati palīdzēs
- izstrādāt terapijas, kas var glābt dzīvības;
- izstrādāt personalizētas zāles;
- uzlabot krīžgatavību, tajā pašā laikā piemērojot stingrus datu drošības pasākumus;
- uzlabot piekļuves nosacījumus;
- piemērot pamattiesības.
Turklāt mērķis ir uzlabot iekšējo tirgu, izveidojot vienotu tiesisko un tehnisko satvaru elektronisko pacienta karšu sistēmu izstrādei, komercializēšanai un izmantošanai saskaņā ar ES vērtībām.
ES platformas digitālās veselības jomā
Lai veicinātu vienotu pieeju digitālajai veselībai visā Eiropā, ES atbalsta dalībvalstu sadarbību, izmantojot e-veselības dienestiem domātas platformas koordinācijas, sadarbspējas un kvalitātes standartu stiprināšanai.
E-veselības tīkls savieno dalībvalstu izraudzītās nacionālās e-veselības iestādes, un dalība tajā ir brīvprātīga. Šis tīkls publicē nesaistošas pamatnostādnes, lai palīdzētu dalībvalstīm nodrošināt to veselības informācijas sistēmu tehnisko un semantisko sadarbspēju un tādējādi sekmētu efektīvu un drošu pacienta datu pārrobežu apmaiņu.
Šīs pamatnostādnes nodrošina tādu globālu konceptuālu struktūru datu organizēšanai, kura ņem vērā datu jomas standartu lielo dažādību Eiropā. Tās nodrošina konsekvenci, mazina sadrumstalotību un novērš centienu dublēšanos digitālās veselības iniciatīvās.
Iespējas saņemt ES finansējumu digitālās veselības jomā
Eiropas Savienība sniedz ievērojamu finansiālu atbalstu, lai palīdzētu dalībvalstīm uzlabot to digitālās veselības sistēmas.
Digitālās veselības iniciatīvu izstrādi un īstenošanu atbalsta vairākas ES finansējuma programmas: “ES – veselībai”, “Digitālā Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, “Apvārsnis Eiropa”, tehniskā atbalsta instruments, Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), Strukturālo reformu atbalsta programma, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Taisnīgas pārkārtošanās fonds, Eiropas Sociālais fonds.
Mākslīgais intelekts (MI) un veselības aprūpe
Veselības aprūpes jomā MI var analizēt lielus datu apjomus, atrast modeļus un izdarīt prognozes, tā palīdzot veselības aprūpes speciālistiem precīzāk noteikt diagnozes un izstrādāt personalizētus ārstēšanas plānus. Komisija iestājas par MI izstrādi un ieviešanu veselības aprūpē. Lai nodrošinātu, ka šīs tehnoloģijas ir drošas, uzticamas un saskaņā ar Eiropas vērtībām, tā īsteno šādus pasākumus:
- sniedz pētniecībai un inovācijai nepieciešamo finansējumu pētniecības projektiem un jaunuzņēmumiem, kas izstrādā inovatīvus MI risinājumus veselības aprūpei;
- izstrādā tiesisko regulējumu, lai atbalstītu MI izstrādi un ieviešanu veselības aprūpes jomā, vienlaikus nodrošinot pacientu drošību un datu aizsardzību;
- veicina datu kopīgošanu un sadarbību starp ieinteresētajām personām, lai paātrinātu uz MI balstītu veselības aprūpes risinājumu izstrādi.
Starptautiskā sadarbība
Eiropas Komisija ir apņēmusies veicināt globālu sadarbību digitālās veselības jomā. Tā sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, kuru mērķi ir šādi:
- izstrādāt risinājumus digitālās veselības jomā;
- uzlabot rezultātus veselības jomā;
- izmantot ES izstrādātos risinājumus un standartus.
Viens no šādiem standartiem ir elektronisko pacienta karšu apmaiņas Eiropas formāts (EEHRxF), kura mērķis ir atvieglot veselības datu apmaiņu starp dažādām valstīm.
