Rūpējieties par sirds veselību! Covid-19 laikā var droši meklēt palīdzību un aprūpi sirds un asinsvadu slimību gadījumā, un ir svarīgi to neatlikt.
Štefans Šreks, Veselības veicināšanas, slimību profilakses, finanšu instrumentu nodaļas vadītājs, sarunājas ar mums pirms Pasaules sirds dienas 29. septembrī. Sirds un asinsvadu slimības ir visbiežākais priekšlaicīgas nāves cēlonis visā pasaulē.
Kā Covid-19 krīze ir ietekmējusi sirds un asinsvadu slimību jomu?
Pandēmija ir izgaismojusi daudzas problēmas un radījusi slodzi mūsu veselības aprūpes sistēmām. Pandēmija turklāt radījusi papildu problēmas cilvēkiem ar esošām veselības problēmām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, jo Covid-19 inficēšanās gadījumā šiem pacientiem ir lielāks risks, ka slimība noritēs smagā formā.
Turklāt pašreizējā situācijā daudzi pacienti, arī sirds slimnieki, baidoties inficēties ar vīrusu, izvairās no slimnīcām un ārstiem. Daudzi pacienti ir kavējuši vai atcēluši regulāros apmeklējumus un skrīningus, atteikušies no turpmākas novērošanas un pat plānotām operācijām.
Daļai cilvēku pandēmijas rezultātā ir kļuvis sarežģītāk būt fiziski aktīviem vai nu pārvietošanās ierobežojumu dēļ, vai tāpēc, ka ierobežota piekļuve vietām, kur var pastaigāties, skriet vai sportot. Arī pandēmijas izraisītais stress var ietekmēt sirds veselību un pamudināt cilvēkus pievērsties smēķēšanai, pārmērīgai ēšanai vai alkohola patēriņam un citām sliktām dzīvesveida izvēlēm.
Ko jūs ieteiktu sirds un asinsvadu slimību pacientiem Covid-19 laikā?
Pacientiem jāapzinās, ka sirdslēkmju un insulta risks ievērojami pārsniedz risku saslimt ar Covid-19. Ja novērojat sirds un asinsvadu darbības traucējumu pazīmes, ir svarīgi nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību. Visiem cilvēkiem būtu jāzina, ka uz slimnīcu vai pie ārsta doties ir droši un ka ir svarīgi neatlikt regulāri ieplānotos apmeklējumus un pārbaudes.
Kādus pasākumus Komisija ir veikusi sirds un asinsvadu slimību jomā?
Daudzi sirds un asinsvadu slimību riska faktori ir citu nepārnēsājamu slimību riska faktori. Šā iemesla dēļ uz problēmu, ko nepārnēsājamas slimības rada ES iedzīvotājiem, Eiropas Savienība reaģē integrēti, galveno uzmanību visos sektoros un rīcībpolitikas jomās pievēršot profilaksei un to kombinējot ar veselības sistēmu stiprināšanas centieniem.
Eiropas Komisija ir apņēmusies atbalstīt ES valstis to centienos līdz 2025. gadam sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas un Pasaules Veselības organizācijas deviņus brīvprātīgos mērķus, kā arī ilgtspējīgas attīstības 3.4. mērķi, kas ir orientēts uz to, lai līdz 2030. gadam par vienu trešdaļu samazinātu priekšlaicīgu mirstību no nepārnēsājamām slimībām un veicinātu garīgo veselību un labbūtību.
Lai risinātu šīs problēmas un palīdzētu dalībvalstīm šo mērķu sasniegšanā, Komisija izveidojusi Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupu (“koordinācijas grupa”). Koordinācijas grupa atbalsta dalībvalstis, veicinot attiecīgās pieredzes, rīcībpolitikas un prakses apmaiņu.
Kāpēc Eiropas Komisija tik ļoti koncentrējas uz nepārnēsājamām slimībām?
Tādas nepārnēsājamas slimības kā sirds un asinsvadu slimības un vēzis Eiropas Savienībā ir visbiežākie invaliditātes, slimību, ar veselības stāvokli saistītas pensionēšanās un pāragras nāves cēloņi, kam ir būtiskas sociālas un ekonomiskas izmaksas. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem Eiropas Savienībā ik gadu aptuveni 550 000 cilvēku darbspējīgā vecumā priekšlaicīgi mirst no nepārnēsājamām slimībām. Šīs slimības ir galvenais mirstības cēlonis ES un rada lielāko daļu veselības aprūpes izdevumu, katru gadu izmaksājot ES ekonomikai 115 miljardus eiro. Tā ir diezgan drūma statistika, taču ir zināms vēl kāds cits aprēķins, kas vieš daudz cerību un motivē: līdz pat 80 % nepārnēsājamo slimību ir novēršamas ar veselīgu dzīvesveidu.
ES līmeņa darbības
|
Eiropas Komisija. Veselība un pārtikas nekaitīgums |
|
Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupa Eiropas Komisija. Veselība un pārtikas nekaitīgums |
|
Eiropas Komisija. Pētniecība un inovācija |
Jaunumi
|
Grupa iepazīstināja ar sākotnējiem rezultātiem, kas gūti apsekojumā par dalībvalstu sabiedrības veselības prioritātēm. Apsekojums veikts, lai noteiktu galvenās prioritātes attiecībā uz veselības aprūpes pasākumiem iedzīvotāju līmenī un paraugpraksi 2021.–2022. gadam. Plānots, ka viena no šīm prioritātēm būs nepārnēsājamu slimību profilakse. |
|
Komisija rīko konferenci “Veselīgs dzīvesveids – no izglītības līdz praksei” Konference, ko organizēja Komisijas Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra, notika Veselības politikas platformā. Reģistrētie lietotāji šajā platformā var atrast konferences kopsavilkumu un plašāku informāciju. |
|
Pasaules sirds diena 29. septembrī Covid-19 laikā iegūst īpašu nozīmi Cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām un ar tām saistītajiem riska faktoriem, to vidū hipertensiju un diabētu, koronavīrusa infekcijas gadījumā slimības norise var būt smagā formā. Pievienojieties šā gada pasaules mēroga informētības un rīcības kampaņai un palīdziet mazināt sirds un asinsvadu slimību risku! |
|
Eurostat sniedz statistiku un analīzi par visbiežāko nāves cēloni ES Sirds un asinsvadu slimības ir visbiežākais nāves cēlonis ES valstīs. Eurostat sniedz statistiku par sirds un asinsvadu slimību izraisīto nāves gadījumu skaitu Eiropas Savienībā kopumā un atsevišķās dalībvalstīs, par saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām pēc dzimuma un vecuma, kā arī citus attiecīgus datus un analīzi. |
|
PVO nodrošina vispasaules apņemšanos par 25 % samazināt sirds un asinsvadu slimību slogu Valdības ir izteikušas atbalstu PVO deviņiem globāliem brīvprātīgajiem mērķiem, kuri pakārtoti galvenajam mērķim līdz 2025. gadam par 25 % samazināt priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu no četrām nozīmīgākajām nepārnēsājamām slimībām. Šis mērķis ir sasniedzams ar augsta līmeņa politisko apņēmību, valdības rīcību starpnozaru mērogā, kā arī visu ieinteresēto pušu atbalstu un iesaisti. |
Veselības programmas projekti
|
ES finansētā projekta “Young 50” mērķis ir palīdzēt mainīt vai mazināt riska faktorus personām 50 gadu vecuma grupā, veicināt pasākumus, kas mudina atbrīvoties no neveselīgiem paradumiem, un uzlabot sabiedrības zināšanas un izpratni par sirds un asinsvadu slimību riskiem. |