Veselības sistēmām jābūt piekļūstamām, rezultatīvām un noturīgām pret pārmaiņām un problēmām nākotnē. Tām visām ir jāattīstās, jātiek modernizētām un pielāgotām nepārtraukti mainīgajai videi, un tam var būt negatīva ietekme uz izdevumiem veselības jomā. Izdevumu slogu var palielināt
- demogrāfiskās pārmaiņas (sabiedrības novecošana),
- izmaiņas slimību izplatībā (hronisko slimību sloga palielināšanās),
- jaunās tehnoloģijas (un to sadarbspēja un standartizācija),
- lielāka pacientu līdzdalība,
- darbaspēka trūkums,
- mediķu nevienmērīgs sadalījums,
- nevienlīdzība veselības aprūpē.
2014. gadā tika izveidota ES darba programma attiecībā uz veselības aizsardzības sistēmām, un šīs programmas mērķis ir izstrādāt koordinētus ES pasākumus, lai uzlabotu veselības aizsardzības sistēmu rezultativitāti, piekļūstamību un noturību.
ES darba programma attiecībā uz rezultatīvām, piekļūstamām un noturīgām veselības aizsardzības sistēmām |
||
|
Rezultativitātes stiprināšana |
Piekļūstamības palielināšana |
Noturības uzlabošana |
| Veselības aprūpes sistēmu snieguma novērtējums | ES medicīnas darbinieku cilvēkresursu plānošana | Veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējums |
| Pacientu drošība un aprūpes kvalitāte | Zāļu izmaksefektīva izmantošana | Veselības informācijas sistēma |
| Aprūpes integrācija | Direktīvas 2011/24/ES optimāla īstenošana | E-veselība |
Veselības sistēmu ilgtspēja
Saikne starp sabiedrības veselību, ekonomisko labklājību un sociālo kohēziju ir vispārzināma; vienlaikus ir paustas arī bažas par publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējību. Viens no galvenajiem iespējamiem risinājumiem ir uzlabot efektivitāti, tajā pašā laikā joprojām nodrošinot kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību; politikas iespējas izklāstītas te:
- ES darba programma attiecībā uz veselības aizsardzības sistēmām
- Kopīgais Eiropas Komisijas un Ekonomikas politikas komitejas ziņojums par veselības aprūpi un fiskālo ilgtspējību
- Pievienotais ziņojums par veselības stāvokli ES.
Veselība Eiropas pusgadā
Valstu veselības aprūpes sistēmu rezultativitāti, piekļūstamību un noturību analizē Eiropas pusgada (ES ekonomikas politikas koordinēšanas satvars kopš 2014. gada) ciklos. Veselības svarīgums ir uzsvērts gada izaugsmes pētījumos, ko Komisija izdod katra Eiropas pusgada sākumā.
Komisijas mērķis ir atbalstīt ES valstis, veicot šos pētījumus un tādējādi nodrošinot analīzi un prognozes, kā arī ierosinot konkrētu rīcību, kas uzlabotu reformas. Izmantojot dažādus finansēšanas instrumentus, Komisija arī sniedz finansiālu atbalstu, lai uzlabotu valsts iestāžu spējas īstenot reformas.
Pusgada process veicina un atbalsta valstu veselības aizsardzības sistēmu strukturālās reformas. Šīs reformas un pasākumi tiek analizēti un noteikti Eiropas pusgada valstu ziņojumos un konkrētai valstij adresētos ieteikumos (KVAI). Kopš Eiropas pusgada sākuma vairāk nekā trešdaļa ES valstu ir saņēmusi ieteikumus attiecībā uz savu veselības aizsardzības sistēmu, un Komisija uzrauga attīstību šajā jomā. Ņemot vērā, ka runa ir par kompleksām reformām veselības nozarē, tās jāvērtē ilgtermiņā.
