Asiņu un to komponentu (sarkanie asinsķermenīši, trombocīti un plazma) ziedošana sekmē dažādu veidu svarīgu un pat dzīvību glābjošu terapiju. Asins pārliešana ir vajadzīga traumu vai būtiskas ķirurģiskas iejaukšanās gadījumos un ir bieži nepieciešama vēža ārstēšanā vai hronisku un iedzimtu asins slimību (piem., talasēmijas) gadījumos.
Ziedota plazma, kas ir viens no asins komponentiem, arī var tikt izmantota tādu zāļu ražošanā, kā imūnglobulīni vai protrombīns. Uz šo produktu ražošanu attiecas farmācijas jomas tiesību akti, savukārt asins plazmas ziedošanu, savākšanu un kontroli reglamentē tiesību akti par asinīm.
Asiņu un asins komponentu pieejamība ir atkarīga no iedzīvotāju vēlmes ziedot asinis. Vairums personu, kam ir laba veselība, var ziedot asinis.
Eiropas Komisija sniedz finansējumu darbībām saistībā ar cilvēka izcelsmes vielām. Šīs darbības galvenokārt izpaužas kā projekti vai kopējas darbības ar valsts iestādēm. Šo darbību mērķis ir ne tikai atbalstīt ES mandātu drošības un kvalitātes jomā, bet arī kalpot citu politikas prioritāšu veicināšanai, kā cilvēka izcelsmes vielu pieejamības uzlabošana vai tādu veselības aprūpes sistēmu efektivitāte, kas atbalsta ziedošanu un piedāvājumu.
Tiesību akti
Tiesiskais regulējums, kas nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asinīm un asins komponentiem, ir noteikts Direktīvā 2002/98/EK (Eiropas direktīva par asinīm). Tā aptver visus asins pārliešanas procesa soļus — ziedošanu, savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu.
Lai palīdzētu īstenot šo pamatdokumentu, Komisija ciešā sadarbībā ar ES valstīm ierosināja un pieņēma šādas īstenošanas direktīvas:
- Komisijas Direktīva 2004/33/EK par tehniskajām prasībām asinīm un asins komponentiem
- Komisijas Direktīva 2005/61/EK attiecībā uz izsekojamības prasībām un nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu
- Komisijas Direktīva 2005/62/EK par Kopienas standartiem un specifikācijām, kas attiecas uz asins sagatavotāju kvalitātes sistēmu
Komisijas Direktīvās 2009/135/EK, 2011/38/ES, 2014/110/ES, 2016/1214 aplūkotas atsevišķas specifiskas tehniskās prasības.
Svarīgi norādīt, ka ES valstīm ir tiesības pieņemt lēmumu piemērot stingrākus cilvēka asiņu un asins komponentu kvalitāti un drošību regulējošus noteikumus salīdzinājumā iepriekš izklāstītajiem.
Pēc ES tiesību aktu par asinīm un audiem un šūnām novērtējuma, kas publicēts 2019. gadā, Komisija ierosināja šī tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, un tas tika pieņemts 2022. gada 14. jūlijā.
Koordinēšana
Valstu kompetentās iestādes ir atbildīgas par ES tiesību aktu īstenošanu. Komisija regulāri rīko sanāksmes ar tām, lai atvieglinātu saziņu, apmainītos ar labāko praksi un panāktu vienotu izpratni par direktīvu īstenošanu.
Valstu kompetentās iestādes periodiski veic pētījumus, kas ļauj Komisijai izstrādāt ziņojumus par progresu, kas panākts tiesību aktu īstenošanā.
Reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu
Covid-19 pandēmija bija liels izaicinājums sabiedrības veselībai. Lai labāk un koordinēti reaģētu uz slimības uzliesmojumu, tika veikti šādi pasākumi:
- Eiropas Komisija atbalstīja asinsdonoru centrus, lai izvērstu Covid-19 konvalescentu plazmas vākšanu;
- ECDC publicēja atjauninātus norādījumus par Covid-19 pandēmiju un cilvēku izcelsmes vielām;
- Veselības ģenerāldirektorāts publicēja vadlīnijas par Covid-19 konvalescentu plazmas vākšanu un pārliešanu;
- Eiropas Komisija precizēja, ka cilvēku izcelsmes vielas tiek uzskatītas par būtiskiem produktiem/pakalpojumiem, kuru brīva aprite ES ir izšķirīgi svarīga.
