Visaptveroša ES pieeja garīgajai veselībai
Savā 2022. gada runā par stāvokli Eiropas Savienībā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja par Komisijas nodomu 2023. gadā nākt klajā ar “jaunu iniciatīvu attiecībā uz garīgo veselību”.
2023. gada 7. jūnijā Komisija pieņēma paziņojumu par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai, kas palīdzēs dalībvalstīm un ieinteresētajām personām ātri reaģēt uz izaicinājumiem garīgās veselības jomā.
Paziņojums ir jaunas pieejas sākumpunkts. Pēc plašām konsultācijām ar dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem tika izstrādāta visaptveroša, uz profilaksi un daudzām ieinteresētajām personām orientēta pieeja garīgās veselības jomā.
Saskaņā ar šo jauno pieeju garīgā veselība ir cieši saistīta ar daudzām politikas jomām, tādām kā nodarbinātība, izglītība, pētniecība, digitalizācija, pilsētplānošana, kultūra, vide un klimats. Šajā starpnozaru pieejā fiziskā veselība un garīgā veselība tiek atzītas par vienlīdz nozīmīgām.
Iniciatīva pamatojas uz esošās politikas, pieejām un darbībām. 20 vadošās iniciatīvas paziņojumā, kas paredz finansējuma iespējas 1,23 miljardu eiro apmērā, tieši un netieši palīdzēs dalībvalstīm panākt visaptverošu pieeju garīgās veselības jomā.
Saistībā ar 2024. gada Eiropas Garīgās veselības nedēļu Komisija ir publicējusi satvaru paziņojuma par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai īstenošanas uzraudzībai.
Šīs pieejas īstenojums pamatojas uz konkrētiem valsts līmeņa pasākumiem iedzīvotāju un veselības aprūpes sistēmu interesēs, kurus vada valstu iestādes un ieinteresētās personas un koordinē un horizontāli atbalsta Komisija. Savukārt Komisija sadarbojas ar tādiem starptautiskiem partneriem kā Pasaules Veselības organizācija (PVO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), Starptautiskais Sarkanais Krusts un Sarkanais Pusmēness un UNICEF.
Šajā satvarā var tikt ņemti vērā regulāri to pasākumu izpildes atjauninājumi, kuri paredzēti paziņojumā par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai.
Komisija saistībā ar 2024. gada Pasaules garīgās veselības dienu ir publicējusi atjauninātu uzraudzības satvara versiju.
Garīgās veselības stāvoklis Eiropā
2023. gada ziņojums par valstu veselības profiliem, ko saistībā ar dokumentu “Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā” sagatavoja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centrs, sniedza pārskatu par garīgās veselības situāciju visās ES dalībvalstīs, Norvēģijā un Islandē.
Bažas, nemiers un depresija, ko izraisījušas pandēmijas postošās sekas, Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums, bezdarbs un dzīves dārdzības pieaugums, digitālās sfēras un sociālo mediju radītais spiediens, ir saasinājušas jau tā slikto garīgās veselības stāvokli, jo īpaši bērnu un jauniešu vidū.
Garīgās veselības problēmu sadalījums starp iedzīvotāju grupām nav vienāds; depresija, piemēram, ir izplatītāka sievietēm un iedzīvotāju grupās ar zemākiem ienākumiem un izglītības līmeni.
Nesenajā Eirobarometra aptaujā par garīgo veselību (2023. gada oktobris) tika uzsvērta nepieciešamība rīkoties. Aptaujā konstatēts, ka 46 % eiropiešu pēdējo 12 mēnešu laikā ir izjutuši kādu emocionālu vai psihosociālu problēmu, piemēram, trauksmi vai depresiju.
Katra otrā persona, kas cieš no kādas garīgās veselības problēmas, nevērsās pie speciālista pēc palīdzības.
Jau pirms Covid-19 pandēmijas katra sestā persona ES cieta no garīgās veselības problēmām, un saistītās izmaksas sasniedza 4 % no IKP.
Tiek lēsts, ka ar garīgās veselības problēmām saistītās kopējās izmaksas pārsniedz 4 % no IKP (vairāk nekā 600 miljardi eiro) 27 ES valstīs un Apvienotajā Karalistē (“Health at a Glance Europe 2018”).
2022. gada ziņojums “Pārskats par veselību” parādīja, ka gandrīz katrs otrais Eiropas jaunietis ziņo par garīgās veselības aprūpes vajadzībām, kuras nav apmierinātas, un ka to jauniešu īpatsvars, kuri ziņo par depresijas simptomiem, vairākās ES valstīs pandēmijas laikā vairāk nekā divkāršojās.
Tāpēc ir jāturpina investīcijas garīgās veselības aprūpē un veselības sistēmu reformās, ieskaitot garīgās veselības aprūpes darbaspēku, un jāpieliek punkts ar garīgo veselību saistītajai stigmatizācijai un diskriminācijai.
Ņemot vērā pašreizējo problēmu apmēru, ir jārīkojas, lai nepieļautu, ka rodas tālejošas sekas nākamajām paaudzēm.
Tas nozīmē, ka prioritāte jāpārorientē uz profilaksi, īpaši pievēršoties uzvedības riska faktoriem un sociālajiem, vides un komerciālajiem faktoriem, kā arī īstenojot konkrētas un vērienīgas iniciatīvas garīgās veselības veicināšanai un garīgo slimību profilaksei.
Tas mums palīdzēs sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un PVO mērķus nepārnēsājamu slimību jomā.
Pārskats par darbībām garīgās veselības jomā
Garīgā veselība ir viena no prioritātēm Komisijas darbā, ar kuru tā pēdējo 25 gadu laikā ir atbalstījusi pasākumus un projektus, kas uzlabo iedzīvotāju garīgo veselību.
Pārskats par pašreizējām pasākumiem un instrumentiem:
1. Laba un daudzsološa prakse
Eiropas Komisijas paraugprakses portāls atvieglo labas un daudzsološas prakses apkopošanu, apmaiņu un īstenošanu starp ES dalībvalstīm.
2018. gadā ES dalībvalstis par prioritāti labas prakses izplatīšanā noteica garīgo veselību.
2019. gada maijā ES valstis tika iepazīstinātas ar labas prakses piemēru priekšatlasi; valstis šos piemērus pēc tam sarindoja atkarībā no to konkrētajām prioritātēm.
No trim visaugstāk ierindotajām praksēm divas iniciatīvas pašlaik tiek finansiāli atbalstītas ar trešo veselības programmu saistītās 2020. gada darba programmas ietvaros.
Ar Vienoto rīcību “ImpleMENTAL” iecerēts transponēt Beļģijas garīgās veselības sistēmas reformu, kas vērsta uz kopienā balstītu, uz klientu orientētu pakalpojumu stiprināšanu, un Austrijas daudzlīmeņu pašnāvību novēršanas programmu.
Šī rīcība apvieno 21 valsti, un tās budžets ir 5,4 miljoni eiro.
PVO Eiropas reģionālais birojs atbalsta pūliņus, kas iniciatīvas “ImleMENTAL” ietvaros pielikti apmācībā un spēju veidošanā, saskaņā ar 11 miljonus eiro vērto ieguldījuma nolīgumu atbilstīgi 2022. gada darba programmai “ES — veselībai”.
Eiropas alianses pret depresiju projekta “Best” ietvaros tiks īstenota programma vieglas līdz mērenas depresijas gadījumiem domāta pašvadības instrumenta “iFightDepression” ieviešanai.
Desmit dalībvalstis pašlaik piedalās šajā projektā, kuru Komisija atbalsta ar finansiālu ieguldījumu 1,6 miljonu eiro apmērā.
Ar iniciatīvām “Icehearts Europe” un “Let’s Talkout About Children”, kas vērstas uz bērnu un jauniešu īpašajām vajadzībām, iecerēts uzlabot viņu garīgo veselību un labjutību.
2023. gada jūlijā tika izziņots uzaicinājums iesniegt labas un daudzsološas prakses piemērus garīgās veselības jomā. 29 prakses piemēri tika atzīti par labiem vai daudzsološiem. Tos var skatīt ES garīgās veselības labas un daudzsološas prakses repozitorijā, kas ir pieejams Eiropas Komisijas paraugprakses portālā.
2024. gada 11.–13. martā notika tiešsaistes pasākums (“marketplace”), kurā tie, kuri jau ieviesuši šīs 29 prakses, ieinteresētajiem ES dalībvalstu pārstāvjiem pastāstīja, kā tās varētu ieviest viņu valstī.
2. Iniciatīva “Veselīgāka sabiedrība”
Visaptverošu pieeju garīgajai veselībai atbalsta arī Komisijas 2022. gada jūnijā iesniegtā ES iniciatīva attiecībā uz nepārnēsājamām slimībām “Veselīgāka sabiedrība”.
Šī iniciatīva palīdz dalībvalstīm apzināt un ieviest politiku un darbības, kuru mērķis ir:
- samazināt slogu, ko rada smagas nepārnēsājamas slimības,
- uzlabot iedzīvotāju veselību un labbūtību,
- mazināt nevienlīdzību veselības jomā.
“Garīgā veselība un neiroloģiski traucējumi” ir viena no šīs iniciatīvas piecām lielajām sadaļām.
Šī iniciatīva, kas izstrādāta sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, atbalsta darbības, kam ir liela ietekme visos aptvertajos aspektos, vai runa būtu par labklājības veicināšanu un proaktīvu profilaksi, vai arī par tādu personu sociālu iekļaušanu, kuras cieš no ilgtermiņa slimībām.
Darbs, kas tiek īstenots garīgajai veselībai veltītās iniciatīvas ietvaros koncentrējas uz četrām prioritārajām jomām:
- atbalsts garīgajai veselībai labvēlīgiem apstākļiem un noturības stiprināšana, integrējot garīgo veselību visās politikas jomās;
- atbalsts garīgajai labklājībai un garīgās veselības traucējumu profilakse;
- laicīga un līdztiesīga piekļuve augstas kvalitātes veselības pakalpojumiem garīgās veselības jomā;
- tiesību aizsardzība, sociālās iekļaušanas uzlabošana un cīņa pret aizspriedumiem garīgās veselības problēmu sakarā.
Darbības šajās jomās jau tiek īstenotas un turpināsies līdz 2027. gadam.
3. Spēju nostiprināšana un apmācība garīgās veselības jomā
Nolūkā atbalstīt valstu pasākumus garīgās veselības jomā Komisija kopā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) izveidoja projektus, lai, izmantojot tehnisko palīdzību un spēju veidošanu labākās prakses nodošanai un īstenošanai garīgās veselības jomā, sniegtu katrai dalībvalstij individuāli pielāgotu atbalstu.
Projekts EU-PROMENS, kas sākās 2024. gada janvārī, piedāvās daudzdisciplīnu apmācību par garīgo veselību veselības aprūpes speciālistiem, skolotājiem, pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem.
Turklāt tiks rīkotas apmaiņas programmas garīgās veselības speciālistiem. Šī mācību un apmaiņas programma tiek finansēta no programmas “ES — veselībai” ar ES ieguldījumu 9 miljonu eiro apmērā.
4. ES atbalsta pakete cīņai pret stigmatizāciju un diskrimināciju
Lai gan sabiedrības informētība par garīgās veselības problēmām ir uzlabojusies, stigmatizācija un diskriminācija saistībā ar garīgo veselību joprojām cilvēkus attur no vēršanās pēc palīdzības. Viena no Paziņojumā par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai iekļautajām 20 vadošajām iniciatīvām attiecas uz stigmas, kas saistīta ar garīgo veselību, novēršanu.
Lai atbalstītu dalībvalstis cīņā pret stigmatizāciju un diskrimināciju garīgās veselības jomā, Komisija Sabiedrības veselības ekspertu grupas apakšgrupā “Garīgā veselība” izveidoja īpašu dokumentu izstrādes grupu.
Šī grupa iesaistījās ES atbalsta paketes izstrādē. Attiecīgā pakete tika prezentēta kopīgā pasākumā, kuru kopīgi ar Pasaules Veselības organizāciju un “Mental Health Europe” rīkoja Pasaules garīgās veselības dienā (2024. gada 10. oktobrī). Paketes elementi ir šādi:
- sadaļa “EU Spotlight” PVO rīkkopā attiecībā uz stigmatizāciju un diskrimināciju;
- plašsaziņas līdzekļos īstenota informēšanas kampaņa par stigmatizāciju (#InThisTogether);
- labākās un daudzsološās prakses izlase, lai atbalstītu ES dalībvalstu un ieinteresēto personu pasākumus stigmatizācijas un diskriminācijas apkarošanai;
- diskusiju dokuments par stigmatizācijas un diskriminācijas novēršanu.
Garīgās veselības projektu finansēšana
Komisija saskaņā ar programmas “ES — veselībai” gada darba plāniem sniedz finansiālu atbalstu dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai īstenotu pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut un pārvaldīt garīgās veselības problēmas.
Pēdējos trijos gados vairāk nekā 30 miljoni eiro jau ir piešķirti projektiem, kas pievēršas sabiedrības veselības aspektiem garīgās veselības jomā, ieskaitot garīgās veselības sistēmas reformu.
Saskaņā ar programmas “ES — veselībai” 2023. gada darba programmu ir pieejams finansējums 18,5 miljonu eiro apmērā, lai sniegtu atbalstu garīgās veselības veicināšanai un garīgās veselības problēmu novēršanai:
- 6 miljoni eiro dalībvalstu iestāžu savstarpējai sadarbībai saskaņā ar kopīgo rīcību ar garīgo veselību saistīto izaicinājumu pārvarēšanai;
- 4,5 miljoni eiro ieinteresētajām personām, lai atbalstītu projektus, kas saistīti ar garīgās veselības veicināšanu, profilaksi un garīgās veselības problēmu pārvaldību.
Aktivitātes, kas īstenotas atbilstīgi šīm abām darbībām, galvenokārt būs vērstas uz neaizsargātām grupām, kā migranti, bēgļi, romi un pārvietotas personas no Ukrainas.
- 8 miljoni eiro iedalīti projektiem, kuru mērķis ir pārvarēt vēža pacientu un vēzi pārcietušo personu, viņu aprūpētāju un ģimeņu pshiskās problēmas.
Finansiāls atbalsts tiks sniegts arī ar programmu “ES — veselībai” saistītās 2024. gada darba programmas ietvaros, lai dalībvalstis varētu sadarboties kopīgā rīcībā, veicinot visaptverošu, uz profilaksi vērstu pieeju garīgajai veselībai nolūkā atbalstīt neaizsargātas grupas (6 miljoni eiro).
Vēl 2 miljoni eiro būs pieejami ieinteresētajām personām, lai īstenotu projektus, ar kuriem atbalsta dalībvalstu centienus garīgās veselības veicināšanā.
Šos ES finansētos projektus pārvalda Eiropas Veselības un digitālā izpildaģentūra (HaDEA).
Pārvaldība
Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai veicinātu labu garīgo veselību un novērstu garīgās veselības traucējumus.
Sadarbība un apmaiņa ar dalībvalstīm tika īstenota Sabiedrības veselības ekspertu grupas garīgās veselības apakšgrupā. Tās dalībnieki turpina konsultēt Komisiju par pamatiniciatīvu īstenošanu.
Šī apakšgrupa arī informē Komisiju par to, kā valstu līmenī tiek īstenotas attiecīgās darbības, kas saistītas ar visaptverošo pieeju un citām ar garīgo veselību saistītām darbībām.
Regulāra mijiedarbība un sadarbība ar visām galvenajām ieinteresētajām personām tiks nodrošināta, izmantojot īpašu garīgās veselības tīklu ES Veselības politikas platformas ietvaros.
Ieinteresēto personu tīklu “Mental Health in All Policies” (garīgā veselība visās politikas jomās) vada Mental Health Europe, un tas ir atvērts veselības nozares un citu nozaru ieinteresētajām personām, lai būtu iespējama zināšanu apmaiņa un varētu formulēt politikas ieteikumus.
Atbalsts Ukrainai — pārvietoto personu un bēgļu garīgā veselība
Bēgļiem un pārvietotām personām, jo īpaši tām, kas bēg no kara, kā pārvietotās personas no Ukrainas, ir vajadzīgs atbalsts garīgās veselības jomā un ātri risinājumi, lai mazinātu viņu ciešanas.
Komisija ir mobilizējusi 31,2 miljonus eiro no programmas “ES — veselībai”, lai atbalstītu personas no Ukrainas, kurām nepieciešama neatliekamā palīdzība garīgās veselības jomā un traumterapija.
Ar Starptautisko Sarkanā Krusta federāciju ir parakstīts iemaksu nolīgums, lai palīdzētu pārvietotajām personām no Ukrainas pārvarēt viņu traumas un piedāvātu viņiem atbalstu garīgās veselības jomā.
Turklāt ieinteresētās personas īstenos četrus projektus ar ES ieguldījumu 3 miljonu eiro apmērā:
- MESUR,
- Peace of Mind,
- Well-U,
- U-Rise.
Šo projektu mērķis ir sniegt garīgās veselības atbalstu pārvietotajām personām no Ukrainas un uzlabot migrantu un bēgļu garīgo veselību un psiholoģisko labjutību.
Turklāt Komisija piedāvā vairākus tiešsaistes kursus un citus mācību materiālus par migrantu veselību šādās tīmekļvietnēs:
- ECDC virtuālā akadēmija,
- tīkla Migrācija un veselība: speciālistu apmācība tīmekļvietnēs Veselības politikas platformā.
Šie kursi tika izstrādāti ar Trešās veselības programmas atbalstu.
Garīgā veselība un Covid-19
Pandēmija un tās sekas īpaši noslogoja garīgās veselības pakalpojumus.
Ziņojumā “Pārskats par veselību: Eiropa 2020” uzsvērts, ka Covid-19 pandēmija un tai sekojošā ekonomikas krīze iedzīvotājiem radīja psiholoģisku slogu, kas arvien pieaug, — dati liecina par augstākiem stresa, trauksmes un depresijas līmeņiem.
Jaunieši un personas, kuras ir piederīgas zemāku ienākumu grupām, tiek uzskatīts, ir pakļauti paaugstinātam riskam.
Pandēmijas negatīvā ietekme uz garīgo veselību jo īpaši izpaudās kā veselības aprūpes traucējumi, kas skāra iedzīvotājus ar esošām garīgās veselības problēmām.
Dažus mēnešus pēc pandēmijas sākuma Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts veselības politikai veltītajā platformā izveidoja īpašu telpu, kas ļauj organizācijām, kas darbojas sociālajā un veselības jomā, kopīgot specifisku, ar Covid-19 saistītu praksi un zināšanas garīgās veselības jomā.
Šī telpa, kas ir gan bibliotēka, gan virtuālais tīkls, kuru koordinēja Mental Health Europe, galveno uzmanību pievērsa neaizsargātu grupu, piemēram, bezpajumtnieku, personu, kurām arī agrāk bijuši veselības traucējumi, un senioru, vajadzībām.
ES saskaņā ar 2021. gada darba programmu “ES — veselībai” sniedza finansiālu atbalstu 750 000 eiro apmērā labākās prakses ieviešanai uz vietas, tieši ietekmējot centienus risināt garīgās veselības problēmas Covid-19 laikā.
Divi projekti — MENTALITY un STEP-IN informē par to, kāda bija Covid-19 pandēmijas ietekme uz neaizsargātām kopienām, un labas prakses īstenojumu to atbalstam.
2021. gada ES Veselības balvas ietvaros Komisija apbalvoja kopienā bāzētas iniciatīvas, kas mazina Covid-19 ietekmi uz garīgo veselību.
Apbalvošanas ceremonija notika 2022. gada 4. maijā: ar balvas ieguvušajām un atlasītajām iniciatīvām var iepazīties bukletā par Covid-19 ietekmi uz garīgo veselību.
