Būt garīgi veselam nozīmē spēju brīvi attīstīties, brīvi veidot attiecības ar citām personām, dot ieguldījumu sabiedrības dzīvē un būt produktīvam darbā. Problēmas ar garīgo veselību var likt sevi manīt visa mūža garumā.
2022. gada septembra runā par stāvokli Eiropas Savienībā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja par Komisijas nodomu 2023. gadā nākt klajā ar jaunu visaptverošu pieeju garīgajai veselībai. Šis priekšlikums ir atbilde uz konferences par Eiropas nākotni secinājumiem, kuros aicināts īstenot iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot izpratni par garīgās veselības problēmām un to risināšanas veidiem.
Ziņojumā “Health at a Glance Europe 2018” tika uzsvērts, ka garīgās veselības problēmas skar aptuveni 84 miljonus personu visā ES. Papildus personiskajām ciešanām garīgās veselības problēmām ir finansiālas sekas mūsu sabiedrībā. Tiek lēsts, ka ar garīgās veselības problēmām saistītās kopējās izmaksas pārsniedz 4 % no IKP (vairāk nekā 600 miljardi eiro) 27 ES valstīs un Apvienotajā Karalistē.
2022. gada ziņojums “Health at a Glance” parādīja, ka gandrīz katrs otrais Eiropas jaunietis ziņo par garīgās veselības aprūpes vajadzībām, kuras nav apmierinātas, un ka to jauniešu īpatsvars, kuri ziņo par depresijas simptomiem, vairākās ES valstīs pandēmijas laikā vairāk nekā divkāršojās.
Kaut arī daudzas valstis ir īstenojušas pasākumus, lai aizsargātu jauniešu garīgo veselību un piedāvātu palīdzību. Pandēmijas sekas tomēr ir tik smagas, ka ir svarīgi īstenot papildu darbības, lai nepieļautu, ka pandēmija nodara paliekošu kaitējumu šai paaudzei. Tālab, prioritāte ir jāpārorientē uz profilaksi: ir jācīnās pret uzvedības un vides riska faktoriem un jāveic vērienīgāki pasākumi veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā. Ziņojumā arī norādīts, ka pastāv pamatotas bažas saistībā ar agrīnās pieredzes izšķirošo nozīmi veselības un labklājības veidošanā turpmākajā dzīvē.
Garīgo veselību ietekmē daudzi faktori, tostarp ģenētiskā predispozīcija, sociālekonomiskais stāvoklis, negatīva pieredze bērnībā, hroniskas slimības vai alkohola vai narkotiku pārmērīga lietošana.
Politika tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība vai sociālā aizsardzība var pozitīvi ietekmēt mūsu garīgo veselību un mūsu labklājību un atbalstīt noturību garīgās veselības jomā, īpaši ja tā tiek īstenota agrīnā dzīves posmā. Šī sarežģītība ir jāņem vērā, izstrādājot visaptverošu garīgās veselības pieeju un īstenojot efektīvus pasākumus garīgās veselības problēmu mazināšanai.
Iniciatīva “Healthier Together”
Šādu visaptverošu pieeju garīgajai veselībai pamato un atbalsta Komisijas 2022. gada jūnijā iesniegtā ES iniciatīva “Healthier Together” (veselāka sabiedrība ) attiecībā uz nepārnēsājamām slimībām. Šī iniciatīva palīdz ES valstīm noteikt un īstenot efektīvu politiku un darbības, lai mazinātu slogu, ko rada galvenās nepārnēsājamās slimības, un uzlabotu iedzīvotāju veselību un labklājību, vienlaikus samazinot nevienlīdzību veselības jomā.
“Garīgā veselība un neiroloģiski traucējumi” ir viens no pieciem galvenajiem šīs iniciatīvas virzieniem. Šī iniciatīva, kas izstrādāta sadarbībā ar ES valstīm un ieinteresētajām personām, atbalsta darbības, kam ir liela ietekme visā spektrā, vai runa būtu par labklājības veicināšanu un proaktīvu profilaksi, vai arī par tādu personu sociālu iekļaušanu, kuras cieš no ilgtermiņa slimībām. Iniciatīva garīgās veselības jomā koncentrējas uz četrām prioritārajām jomām:
- atbalsts garīgajai veselībai labvēlīgiem apstākļiem un noturības stiprināšana; garīgā veselība visās politikas jomās;
- atbalsts garīgajai labklājībai un garīgās veselības traucējumu profilakse;
- savlaicīga un līdztiesīga piekļuve augstas kvalitātes veselības pakalpojumiem garīgās veselības jomā;
- tiesību aizsardzība, sociālās iekļaušanas uzlabošana un cīņa pret aizspriedumiem garīgās veselības problēmu sakarā.
Darbības šajās jomās jau tiek īstenotas un turpināsies līdz 2027. gadam.
Darbību pārskats
Kā to apliecina pārskats par iepriekš veiktajām darbībām, Eiropas Komisija pastāvīgi ir pielikusi pūles, lai uzlabotu iedzīvotāju garīgo veselību.
Tās darbs nepārnēsājamo slimību un garīgās veselības jomā balstās uz starptautiskiem politikas satvariem, jo īpaši ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un 9 globālajiem brīvprātīgajiem mērķiem, ko nepārnēsājamo slimību jomā izvirzījusi Pasaules Veselības organizācija. Komisijas pieliktie pūliņi ir vērsti uz to, lai atbalstītu un papildinātu ES valstu politiku.
Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupa (SGPP) ir ekspertu grupa, ko veido ES valstu veselības ministriju pārstāvji. Tā oficiāli tika izveidota 2018. gadā, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus veselības jomā.
2018. gadā šī koordinācijas grupa par prioritāti paraugprakses īstenošanā noteica garīgo veselību. 2019. gada maijā ES valstīm tika iesniegta paraugprakses piemēru priekšatlase; valstis šos piemērus pēc tam sarindoja saskaņā ar to atbilstību to konkrētajām prioritātēm.
Trīs visaugstāk novērtētās prakses tiek īstenotas ar finansiālu atbalstu Trešās veselības programmas 2020. gada darba plāna ietvaros. Runa ir ar šādām praksēm:
- garīgās veselības sistēmas reforma, kas vērsta uz to, lai stiprinātu uz pacientu orientētus kopienās balstītus pakalpojumus, tādus, kādi tiek ieviesti Beļģijā;
- nacionālas vairāklīmeņu pašnāvību novēršanas programmas izstrāde pēc Austrijas parauga;
- Eiropas sadarbības ietvaros izstrādāta secīgi veidota intervences programma depresijas novēršanai.
Darbs tika sākts 2021. gadā ar Vienoto rīcību ImpleMENTAL, kuras mērķis ir izvērst Beļģijas garīgās veselības sistēmas reformas elementus, kā arī Austrijas pašnāvību novēršanas programmu. Šī rīcība apvieno 21 valsti (tā tiek atbalstīta ar finansiālu ieguldījumu 5,4 miljonu eiro apmērā). Pasākumi saistībā ar depresiju tiek īstenoti, izmantojot Eiropas alianses pret depresiju projektu Best, kurā piedalās 10 valstis un kuru atbalsta ar EK finansiālo ieguldījumu 1,6 miljonu eiro apmērā.
PVO Eiropas reģionālais birojs atbalsta vienotās rīcības ImpleMENTAL pūliņus attiecībā uz apmācību un spēju nostiprināšanu ar ieguldījuma nolīgumu 1 miljona eiro apmērā EU4Health 2022 darba plāna ietvaros.
Atbilstīgi Eiropas Jaunatnes gada satvaram ar diviem jauniem projektiem, īstenojot labu praksi, ir iecerēts uzlabot bērnu, jauniešu un viņu ģimeņu garīgo veselību. Attiecīgās darbības ir šādas:
- ar sporta aktivitātēm papildināta atbalsta programma, kuras mērķis ir uzlabot sociāli neaizsargātu bērnu un pusaudžu dzīves prasmes un sociālos, psiholoģiskos un emocionālos resursus, un
- divu posmu pasākums, kuru mērķis ir atbalstīt pagrūtos apstākļos esošu jauniešu un viņu ģimeņu garīgo veselību un labklājību.
EK finansiālais ieguldījums šajā darbā EU4Health 2022 darba plāna ietvaros kopumā būs 8 miljoni eiro.
Atbalsts Ukrainai — pārvietoto personu un bēgļu garīgā veselība
Komisija ir mobilizējusi 9 miljonus eiro no programmas EU4Health, lai atbalstītu personas no Ukrainas, kurām nepieciešama neatliekamā palīdzība saistībā ar garīgo veselību un traumterapija.
Ar Starptautisko Sarkanā Krusta federāciju ir parakstīts iemaksu nolīgums 7 miljonu eiro apmērā, lai tieši palīdzētu Ukrainas bēgļiem pārvarēt viņu traumas un piedāvātu viņiem atbalstu garīgās veselības jomā. ES valstis, kurās strādā Sarkanais Krusts, ir Polija, Ungārija, Rumānija, Čehija un Slovākija.
Pārvietotās personas no Ukrainas arī ir uzmanības centrā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kura budžets ir 2 miljoni eiro. Šis uzaicinājums ir vērsts uz nevalstisko organizācijām, un mērķis ir likt lietā labu praksi migrantu un bēgļu garīgās veselības un psiholoģiskās labklājības uzlabošanai. Šim darbam būtu jāsākas 2022. gada rudenī.
Turklāt Komisija piedāvā dažādus tiešsaistes kursus un citus mācību materiālus par migrantu veselību ECDC virtuālās akadēmijas un tīkla Migration and health: training for professionals tīmekļvietnēs.
Šie kursi tika izstrādāti ar Trešās veselības programmas atbalstu.
Tīkls “Atbalsts Ukrainai, ES dalībvalstu kaimiņvalstīm un Moldovai”, kas ir pieejams Veselības politikas platformā, tika izveidots, lai apvienotu pilsoniskā sabiedrības, pacientu grupu un veselības aprūpes speciālistu pūliņus apmierināt Ukrainas sabiedrības un pārvietoto personu medicīniskās vajadzības.
Citas saites:
- Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projekti:
- Komisijas pasākumi migrantu veselības jomā
Garīgā veselība un Covid-19
Pandēmija un tās sekas īpaši noslogoja garīgās veselības pakalpojumus.
Ziņojums “Health at a Glance Europe 2020” uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija un tai sekojošā ekonomikas krīze iedzīvotājiem ir psiholoģisks slogs, kas arvien pieaug — dati liecina par augstākiem stresa, trauksmes un depresijas līmeņiem. Jaunieši un personas, kuras ir piederīgas zemāku ienākumu grupām, tiek uzskatīts, ir pakļauti paaugstinātam riskam. Pandēmijas negatīvā ietekme uz garīgo veselību jo īpaši izpaudās kā pandēmijas izraisīti traucējumi psihisku slimību skarto personu aprūpē.
Dažus mēnešus pēc pandēmijas sākuma Veselības un pārtikas nekaitīguma departaments izveidoja veselības politikai veltītu platformu, īpašu telpu, kas ļauj organizācijām, kas darbojas sociālajā un veselības jomā, kopīgot specifisku, ar Covid-19 saistītu praksi un zināšanas garīgās veselības jomā. Šis virtuālais tīkls, kuru koordinē “Mental Health Europe”, īpaši pievēršas neaizsargāto grupu, kā bezpajumtnieku, dažādu psihisku slimību pacientu un vecāka gadagājuma ļaužu, vajadzībām. Tīmekļvietnē ir arī virtuāla bibliotēka.
Lai atbalstītu uz vietas īstenotu labu praksi ar tiešu ietekmi uz pūliņiem, kuru mērķis ir pārvarēt izaicinājumus garīgās veselības jomā Covid-19 pandēmijas laikā, tika piedāvāta ar pasākumiem saistīta finanšu palīdzība.
Uz vietas īstenota laba prakse ar tiešu ietekmi uz pūliņiem, kuru mērķis ir pārvarēt izaicinājumus garīgās veselības jomā Covid-19 pandēmijas laikā, tika atbalstīta no EU4Health 2021. gada darba programmas ar finanšu ieguldījumu 750 000 eiro apmērā. Atlasīto projektu darbībām būtu jāsākas 2022. gada rudenī.
2021. gada ES Veselības balvas ietvaros Komisija apbalvoja kopienā bāzētas iniciatīvas, kas mazina Covid-19 ietekmi uz garīgo veselību. Apbalvošanas ceremonija notika 2022. gada 4. maijā: ar balvas ieguvušajām un atlasītajām iniciatīvām var iepazīties bukletā par Covid-19 ietekmi uz garīgo veselību.